Dignājas baznīca

Dignājas evanģēliski luteriskā baznīca
Dignājas evanģēliski luteriskā baznīca
	Dignājas evanģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Dignājas pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Piederība konfesijai	Luterāņi
Iesvētīšanas gads	1811
Statuss	baznīca
Vadība	Ivars Dzelme
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	neogotika
Celtniecības beigas	1811
Specifikācija
Būvmateriāli	mūra

Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Dignājas pagastā. Atrodas pie vietējā Jēkabpils — Dignājas ceļa (V783) pirms Dignājas. Dignājas baznīcas apmetne un senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Dievkalpojumi notiek katra mēneša 2. un 4. svētdienā. Mācītājs — Ivars Dzelme.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada 28. februāra rīkojumu Dignājā sāk celt baznīcu. Nav zināms gads, kurā baznīca tika uzcelta, un cik baznīcas ēku nomainījies no šī laika. Uzceltā Dignājas baznīca pirmo reizi minēta 1706. un 1721. gada vizitācijas protokolos kā koka baznīca ar salmu jumtu un koka torni^[1] 1757. gadā baznīcai bija uzlikts jau dakstiņu jumts. Tajā atradās divas kaļķakmens kapa plāksnes, kas netieši varētu norādīt, ka ap 1570. gadu baznīca varētu būt jau uzcelta. 1811. gada 3. decembrī tika iesvētīta jauna mūra baznīca bez torņa, kas tika uzcelta 70 soļu attālumā uz dienvidiem no vecās baznīcas. Dievnamā bija izvietotas 400 sēdvietas. 1858. gada jūlijā pēc pārbūves darbiem tika iesvētīts arī jaunais zvanu tornis. 1876. - 1877. un 1896. gadā baznīcā tika veikti kapitālremonti. Pirmajā pasaules karā dievnams nopietni cieta, bet 1926. - 1927. gadā tika atjaunots.

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca celta neogotiskā stilā un ir līdzīga Dalbes baznīcai. Tā ir mūra garenbūve ar poligonālu altāra apsīdu. Virs ieejas uz jumta kores izveidots neliels tornītis ar galeriju un piramidālu smaili. Gala fasādes grezno sarežģītu dentikulu joslas. Draudzes telpas garenfasādes un apsīdu grezno profilēta dentikuliem rotāta dzega. Gotiskās logailas akcentē smailloka sandriki un reģionālajā sakrālajā arhitektūrā samērā reti lietots elements – dentikulu josla zem palodzes. Baznīcas jumtu un torni sedz nesen uzlikts cinkota skārda klājums.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienjoma draudzes telpas interjers, pretstatā celtnes greznajam eksterjeram ir diezgan askētisks. Virs ieejas atrodas vienkārši būvēta, uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta. Neogotiskā altāra kompozīciju veido četri pinakli ar krusta puķēm rotātām fialēm. Rentabla centrā, smailloka arkā uz gleznota austrumu pilsētas fona ir ievietots krusts. Altārgleznas abās pusēs ir izvietotas tukšas nišas, kur, domājams, ir bijušas skulptūras. Altāri vainago vimpergs. Senāk rentablā ir bijusi gleznotāja Drēzdenes mākslas akadēmijas profesora Johana Karla Bēra (Baehr) (1802–1869) altārglezna “Neticīgais Toms”. Altāri norobežo sētiņa ar virpotiem balustriem.

Poligonāla kancele, līdzīgi altārim, ir darināta neogotiskā stilā. Tās uzeju grezno virpoti balustri. Pie sienas piestiprināts jumtiņš ar augstu pamatni un noslēgumu.

Vecajā baznīcā ir atradušās divas 1575. un 1599. gada kapaplāksnes. Līdz mūsdienām ir saglabajusies tikai viena sakristejas sienā iemūrētā Alefa Velinka (1575) un viņa sievas Annas Hohoveres kapa plaksne (200x130 cm.). Tās teksts atjaunots 1922. gadā. Četrstūra akmens plāksni ietver teksta joslas, tās stūros zemcilnī kalti evaņģēlistu simboli. Centrā – Velinku un Hohoveru ģerboņu ciļņi. Zem tiem taisnstūra rāmīši ar tekstu: “IN GOTT SELIG. KICEN. ENTSCHL. AFFEN. DER E.V.E. F. ALEFF. VELIN CK. DEN. ERSTEN. MONDAG. IM. IAR. 1.5.7.5.”, “DE. EDLE. VND. DV GENTSAM. FRAVW. ANNA. HOCHOVER. ISPOSTITA 1914-1919 g. KARĀ IZLABOTA 1922 g.”

Apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušo plašo baznīcas dārzu norobežo mūra žogs, pie kura ir saglabājies tikai viens apbedījums. Uzraksts uz kapa pieminekļa krusta liecina, ka šeit ir apbedīts Meņķu muižas īpašnieks Johans Ulrihs Bārs: “Hier ruhet in Gott Johann Ulrich Bahr weiland Erbbesitzer von Menkenhof geboren d. Septbr 1762 gestorben d. 17t Decbr 1832.” Ieeju baznīcas teritorijā grezno neogotiskā stilā veidoti mūra vārti.

Netālu no baznīcas apmēram 400 m Jēkabpils virzienā atrodas Dignājas kapi.