Jaunjelgava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunjelgava
Jaunjelgavas novada domes ēka Jaunjelgavas novada domes ēka
Jaunjelgavas ģerbonis
Ģerbonis
Jaunjelgava (Latvija)
Jaunjelgava
Jaunjelgava
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.6175, 25.083333
Novads Jaunjelgavas novads
Platība 6,1[1] km²
Iedzīvotāji (2011) 2229[2]
Blīvums 368.2 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Friedrichstadt
Pilsētas tiesības no 1647. gada
Pasta indekss LV-5134
Mājaslapa www.jaunjelgava.lv

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā - pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (BauskaAizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz tuvākajai kaimiņu pilsētai Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.-19. gs.).[3] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[4]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca Pirmā pasaules kara laikā.
Trīs konfesiju Jaunjelgavas baznīcas: priekšplānā katoļu baznīca (1902), aiz tās luterāņu Baltās baznīcas tornis (1652), pa labi krievu pareizticīgo baznīcas (1896-1897) tornis
V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Jaunjelgavā (1914)

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt, Jauno pilsētu), kurai 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers piešķīra miesta tiesības. 1596. gadā miestā dzīvoja apmēram 60 ģimenes. 1621. gadā Polijas-Zviedrijas kara laikā pilsētiņu nopostīja. 1646. gadā atjaunoto miestu hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par Frīdrihštati, dāvināja tam 2830 desetīnas zemes (ap 40 km2) un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu, kas nodega 1947. gadā. Jaunās pilsētas uzplaukumu pēc 1656. gada veicināja Otrā Ziemeļu kara laikā notikušā Rīgas karagājiena apgāde pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem. Zviedru Vidzemes aizstāvji pie Krustpils, Sēlpils un Kokneses nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas, tādēļ no Jēkabpils līdz Jaunjelgavai kara materiālus un pārtiku nācās vest ar pajūgiem. Tāpat pilsētas turību vairoja pēc kara izpostītās Vidzemes apgāde ar pārtiku.

1710. gadā pilsētā plosījās Lielais mēris. Pilsēta bija apbūvēta ar koka mājām, kas atradās ļoti tuvu viena otrai. Jumti bija no salmiem vai koka lubām, tāpēc, kad pilsētā izcēlās ugunsgrēki, uguns ātri pārņēma lielu tās daļu. Bieži notika arī plūdi, īpaši spēcīgi plūdi bija 1740., 1743., 1771. un 1778. gadā, kad gāja bojā vairāk kā 100 māju. 1812. gada kara laikā pilsētas apkārtnē notika sadursmes ar Napoleona armiju, 1831. un 1848. gados Jaunjelgavā bija holēras epidēmija. Pēc Kurzemes guberņas izveides 1795.—1924. gados Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 19. gadsimta pirmajā pusē no Jēkabpils uz Jaunjelgavu gada laikā pārvesti aptuveni 8000 pajūgi ar precēm, pilsētnieki piedalījās preču pārvadāšanā ar saviem pajūgiem un viņiem piederēja noliktavas un krogi plostniekiem, 1820. gadā pilsētā bija 24 traktieri.

1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne zaudēja savu nozīmi, tomēr vēl 1891. gadā pilsētā bija apmēram 10 dažādu banku un apdrošināšanas kompāniju, 23 rūpnieciski un amatnieciski uzņēmumi, 60 tirdzniecības uzņēmumi, slimnīca ar trīs ārstiem. Darbojās 12 ceptuves un konditorejas, seši gaļas veikali, tipogrāfija, divas juvelieru, četras pulksteņu darbnīcas, fotogrāfa ateljē un mūzikas instrumentu remontdarbnīca. 1909. gadā nodibināja telefona sakarus ar Rīgu, Jelgavu un Bausku, 1911. gadā tika ieviests elektriskais apgaismojums.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1930. gadu beigās uzcēla 3,5 kilometrus garu un 3 metrus augstu dambi, kas pilsētu sargāja no plūdiem līdz Pļaviņu HES uzcelšanai.

Jaunjelgavas ebreji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. Tajā laikā no importētajām izejvielām Jaunjelgavā ražoja cigārus, ziepes, adatas un šokolādi. 1858. gadā tika atklāta pirmā valsts ebreju skola.

Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas un Daugavas ūdensceļa tirdzniecības nozīmes zuduma daudzi ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV. 1881. gadā no pilsētas 5820 iedzīvotājiem 71% (4128) bija ebreji. 1891. gadā no pilsētas domes 28 deputātiem 11 bija ebreji, pārvaldē strādāja 6 cilvēki, no tiem 2 bija ebreji. Pilsētas rabīns 1891. gadā bija Levins Kāns, pilsētā darbojās Lielā sinagoga, "vecais siltais" lūgšanu nams, "stingri ticīgo" sinagoga, Heimana sinagoga. Saimnieciskās depresijas dēļ 1897. gadā ebreju īpatsvars Jaunjelgavā jau bija samazinājies līdz 63% (3256).

1912. gadā no 19 pilsētas domes deputātiem vairums bija vācieši un latvieši, un vairs tikai viens ebrejs. Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu. Pēc kara 1926.-1927. gados ar emigrējušo ASV dzīvojošo ebreju finansiālu palīdzību Jaunjelgavā uzcēla jaunu ebreju reliģisko skolu.

1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25% (530). 1941. gada jūnija deportāciju laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem. [4]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību Šamir veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.-2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.[5]

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1800 1840 1897 1914 1920 1935 1979 1989 1997 2011
Iedzīvotāju skaits[6] 370 1280 5830 7300 1577 2153 2228 2417 2070 2245[7]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) - Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

  • Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
  • Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[8]

Ievērojamas personības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesantas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gs.) — vecākā pilsētas ēka.
  • Pareizticīgo baznīca (1896-1897).
  • Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad novada domes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
  • Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
  • Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[9]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
  • Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[10][11]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]