Jaunjelgava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunjelgava
Jaunjelgavas novada domes ēka Jaunjelgavas novada domes ēka
Jaunjelgavas ģerbonis
Ģerbonis
Jaunjelgava (Latvija)
Jaunjelgava
Jaunjelgava
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333
Novads Jaunjelgavas novads
Platība 6,1[1] km²
Iedzīvotāji (01.01.2015.) 2 159[2]
Blīvums 353,9 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Friedrichstadt
Pilsētas tiesības no 1647. gada
Pasta indekss LV-5134
Mājaslapa www.jaunjelgava.lv

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā - pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (BauskaAizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz tuvākajai kaimiņu pilsētai Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.-19. gs.).[3] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca (17. gs., iznīcināta 1947. gadā).

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt, Jauno pilsētu), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu. Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gs. sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnija deportācijā tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1800 370 —    
1840 1 280 +3.15%
1897 5 830 +2.70%
1914 7 300 +1.33%
1920 1 577 −22.54%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1935 2 153 +2.10%
1979 2 228 +0.08%
1989 2 417 +0.82%
1997 2 070 −1.92%
2011 2 245 +0.58%
Avots: [5]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) - Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

  • Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
  • Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[6]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesantas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gs.) — vecākā pilsētas ēka.
  • Pareizticīgo baznīca (1896-1897).
  • Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad novada domes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
  • Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
  • Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[7]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
  • Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[8][9]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]