Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca

Vikipēdijas lapa
Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca
Jaunpiebalgas luterāņu baznīca
Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)
Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca
Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Cēsu novads, Jaunpiebalga
Koordinātas 57°10′36″N 26°02′09″E / 57.17667°N 26.03583°E / 57.17667; 26.03583Koordinātas: 57°10′36″N 26°02′09″E / 57.17667°N 26.03583°E / 57.17667; 26.03583
Piederība konfesijai luterāņu
Iesvētīšanas gads 1804
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neogotika
Celtniecības sākums 1801
Celtniecības beigas 1804
Specifikācija
Būvmateriāli mūra

Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kura atrodas Jaunpiebalgā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā koka baznīca Jaunpiebalgā tika uzcelta 1646. gadā. 1673. gadā uzcelta nākamā koka baznīca, taču 1702. gadā Ziemeļu kara laikā tā nodedzināta. 1722. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. Tagadējā mūra baznīca Cēsu būvmeistara Frīdriha Feita vadībā tika celta no 1801. līdz 1804. gadam un iesvētīta 1804. gada 3. jūlijā. No 1871. līdz 1873. gadam pēc arhitekta Johana Matiasa fon Holsta projekta baznīcu pilnībā pārbūvēja un paplašināja.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir neogotiska akmens mūra garenbūve ar poligonālu altāra apsīdu, kam pieslēdzas simetriskas sakristejas, un iebūvētu masīvu divstāvu torni, kas noslēdzas ar slaidu piramidālu četrstūra smaili. Torņa aukšdaļa greznota ar arkatūru un trīsstūra frontoniem.[1] Baznīcā ir vienjoma, tajā ir 800 sēdvietas. Baznīcas altāris un kancele ir veidoti ozolkokā 1834. gadā. Pie baznīcas atrodas Kārļa Zāles veidots piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas. 2. sējums. Due. 2006. ISBN 9984-9906-9-9