Karuzes kauja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karuzes kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Karuzes kaujas notika pie Leales Igaunijas rietumu daļā.
Datums 1270. gada 16. februāris
Vieta aizsalušās Baltijas jūras šaurums
Iznākums Lietuvas dižkunigaitijas uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitija
(tai skaitā Zemgales karaspēks)
Livonijas konfederācija
(tai skaitā Livonijas ordenis
Tērbatas bīskapija
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Dānijas Ziemeļigaunijas vasaļi)
Komandieri
Traidenis Oto fon Luterbergs†, Tērbatas bīskaps Frīdrihs, Sāmsalas-Vīkas bīskaps Hermanis, Rēveles pilskungs Zigfrīds
Upuri
ap 1600 nogalināti ap 600 nogalināti, tai skaitā ordeņa mestrs Oto

Karuzes kauja (lietuviešu: Karusės mūšis) notika 1270. gada 16. februārī starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa vadīto lietuviešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēku no vienas puses un Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto krustnešu karaspēku no otras puses.

Kaujas norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc krustnešu un viņu sabiedroto karaspēka sakāves Durbes kaujā 1260. gadā zemgaļi vairs neatzina Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa virsvaru, tā vietā noslēdzot savienību ar lietuviešiem. Livonijas ordeņa mestrs 1269. gadā jau sāka iebrukumu Zemgalē, kad saņēma ziņu, ka jaunais Lietuvas valdnieks Traidenis kopā ar zemgaļiem ir uzsācis karagājienu Līvzemē un Sāmsalas-Vīkas bīskapijā. Ordeņa mestra vadītais krustnešu un "zemes ļaužu" karaspēks no Rīgas devās uz Vīku Rietumigaunijā, kur tiem piepulcējās arī karavīri, kurus komandēja Dānijas karaļa vietvaldis Tallinā Zigfrīds, Tērbatas bīskaps Frīdrihs un Leales (Lihulas) bīskaps Hermanis.

Aizsalušajā Muhu salas jūras šaurumā netālu no Karuzes Ordeņa kavalērija uzbruka Traideņa karaspēkam, kas uz ledus no ragavām izveidoja aizsardzības valni un sekmīgi atvairīja jātniekus. Pēc tam tika sakauti arī Ordeņa galvenie spēki, tuvcīņā krita mestrs Oto un 52 bruņnieki. Pēc tam kaujā iesaistījās arī Tērbatas un Leāles bīskapu un Tallinas vietvalža karaspēks, kas tomēr arī bija spiesti atkāpties, atstājot kaujas laukā 600 kritušo. Traideņa vadītajam karaspēkam bijis 1600 kritušo. Ordeņa mestrs tika apglabāts Karuzes baznīcā.

Hroniku liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova Livonijas hronika:

RussowChronicle.jpg

Nākošā gadā mestris kaŗoja ar leišiem un zemgaļiem, kuŗi bija uzbrukuši Sāmsalai un izdarījuši lielus postījumus. Mestris Otons, Dānijas ķēniņa vietturis Rēvēlē, Zigfrids, Tērbatas biskaps Fridriķis un Leales biskaps Hermanis satikās ar leišiem uz ledus, kur notika ļoti liela kauja ar abpusīgiem lieliem zaudējumiem. Mestris Otons, 52 ordeņbrāļi un 600 vācu krita kaujā. Leales biskaps Hermanis tika ievainots. Leiši guva uzvaru un devās pa ledu uz mājām ar lielu laupījumu. Tas bija 1274.gadā".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]