Kaspars Dimiters
- Šis raksts ir par mūziķi. Par citām jēdziena Dimiters nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Kaspars Dimiters | |
|---|---|
 Kaspars Dimiters festivālā LabaDaba 2011 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1957. gada 1. maijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | mūsdienu tautas mūzika, autordziesma |
| Nodarbošanās | dziedātājs |
| Instrumenti | balss, ģitāra |
| Darbības gadi | 1979—pašlaik |
| Izdevēji | Baltic Records Group |
| Darbība ar |
Opus Slēģi |
| Mājaslapa | krustaskola.lv |
Kaspars Dimiters (dzimis 1957. gada 1. maijā Rīgā) ir latviešu dziedātājs, komponists un dzejnieks.
Biogrāfija un mūziķa karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1957. gadā Rīgā aktieru Vijas Artmanes un Artūra Dimitera ģimenē. Ģitārspēli sācis apgūt 13 gadu vecumā, 15 gados sācis sacerēt dziesmas.
1979. gadā ierakstījis pirmās dziesmas Latvijas Radio. Sācis rakstīt dziesmu tekstus komponistam Zigmaram Liepiņam, kā arī Uldim Stabulniekam, Gunāram Rozenbergam un Ivaram Vīgneram. 1981. gadā K. Dimitera un Sandras Ozolītes izpildītā dziesma Princesīte guva panākumus "Mikrofona dziesmu aptaujā" un viņu uzstāšanās tika iekļauta noslēguma koncertā. 1983. gadā sāka darboties Z. Liepiņa vadītajā Filharmonijas grupā Opus, kur sacerēja vārdus un iedziedāja vairākas dziesmas Rīgas Kinostudijas filmai "Vajadzīga soliste". 1985. gadā Dimiters atsāka solokarjeru un vairākas šī daiļrades posma dziesmas Latvijā ieguva lielu popularitāti.
Astoņdesmito gadu beigās K. Dimiters pievērsās kristietībai un kļuva par Krimuldas luterāņu draudzes priekšnieku un ķesteri (1988—1996). Deviņdesmito gadu beigās pārgāja pareizticībā.
Bez dziesmu sacerēšanas K. Dimiters ir sarakstījis libretus Z. Liepiņa operām "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1997) un "No Rozes un asinīm" (2000), operetei "Sikspārnis" (2002) un muzikālajai drāmai "Vadonis" (2009). Ir mūzikas autors vairākām teātra izrādēm.
Sabiedriskā darbība un publicistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
K. Dimiters regulāri iestājies pret homoseksualitāti un Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" kopš 2005. gada rīkoto Rīgas praidu.[1][2]
Mūziķis arī kritizēja Latvijas valdību par iesaistīšanos Irākas karā.[3] COVID-19 pandēmijas laikā Dimiters aktīvi piedalījās mītiņos pret COVID-19 vakcīnām.[4]
Dimiters ir paudis prokremliskus uzskatus, tostarp veltījis dziesmu Krievijas iebrukumā Ukrainā nogalinātajam krievu algotnim Andrejam Ivančukam[5][6][7] un 2022. gada 21. jūlijā uzspridzinātajai krievu politologa un ideologa Aleksandra Dugina meitai un RT žurnālistei Darjai Duginai.[5][4]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
K. Dimiters ir precējies ar performanču mākslinieci Līgu Dimiteri. Viņu laulībā dzimuši divi dēli: Jēkabs un Stefans Ezra.[4] Mūziķa māsa Kristiāna Dimitere ir Latvijā pazīstama māksliniece.[8]
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Krusta Skolas grāmatiņa: dzejoļi un dziesmu vārdi (1995)
- Atrodi mani (krājums, 1998)
- Sen jau es lidotājs (dzeja, 1999)
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
- Mans kumoss pilsētas baložiem (ar grupu Remix, LP, 1988)
- Krusta Skola jeb Kliedziena attālumā no sirds (CD, 1995; atkārtoti 2004)
- Pēdējais pirāts (MC, 1996)
- Puisēns aizlido (MC, CD, 1997)
- Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli (MC, 1998)
- Rīgas Laiks (MC, 1998)
- Pirāts atkal burās (MC, 1999)
- Ai, Latvija! (MC, CD, 2001)
- Dzīvie uz salas (MC, CD, 2002)
- Ķīlnieku balādes (CD, 2003)
- Krimuldas Krusta Skolas sestdienas vakara lūgšanu dziesmas (CD, 2004)
- Princesīte (izlase, CD, 2004)
- Pēdējais pirāts. Baigi gribas dzīvot baigi2 (izlase, 2XCD, 2006)
- Cik smalkā diegā viss karājas (ar K. Elsberga dzeju, CD, 2006)
- Aklā Margrieta (CD, 2007)
- Par sunīti un kaķīti (K. Dimitera dziesmas bērniem no teātra izrādēm, CD, 2007)
- Родная кровь (krievu valodā, CD, 2007)
- Kamene ledus balonā (CD, 2010)
Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tavs dēls (1978) — epizodē[9]
- Tumšie brieži (2006) — Alfs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dimiters rīkos pret homoseksuālismu vērstu akciju.». Apollo. 2005. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
- ↑ «Kaspars Dimiters: Homoseksuālisms nogalina balto rasi». Delfi. 2012. gada 28. maijā. Skatīts: 2020. gada 14. novembrī.
- ↑ «Latvijas inteliģence pret karu.». tvnet.lv. 2005. gada 28. decembrī. Skatīts: 2003. gada 30. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Ilze Tihanovska. «Kaspars Dimiters gada sākumā izdos savu dažādu laiku sociāli aso balāžu izlasi». tvnet.lv, 2005. gada 28. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Dziedātājs Kaspars Dimiters: dvēselē esmu krievs». jauns.lv. 2023. gada 10. janvārī. Skatīts: 2023. gada 17. janvārī.
- ↑ «Par muļķiem un aģentiem». www.latviesi.com (angļu). 06. aug. 2022. Skatīts: 2023-01-17.
- ↑ «Juris Lorencs: Apjukums galvās? Dimiters saraksta slavas dziesmu Ukrainā kritušam Krievijas algotnim Ivančukam». Latvijas Avīze. Skatīts: 2023-01-17.
- ↑ «Uzsākta līdzekļu vākšana aktrises Vijas Artmanes veselības uzlabošanai». LETA. 2006. gada 14. novembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
- ↑ «Kino.-1990.-Nr.6.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 14. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- K. Dimitera mājas lapa Arhivēts 2011. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Profils draugiem.lv
|