Krievu—turku karš (1686—1700)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievu-turku karš (1686-1700)
Daļa no Krievu-turku kariem
Azov.jpg
Azovas ieņemšana. Holandiešu 17. gs. gravīra
Datums 16861700
Vieta Azovas jūra, Azova, Krima, Melnā jūra
Iznākums Konstantinopoles līgums
Karotāji
Flag of Russia.svg Krievijas cariste Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija,
Gerae-tamga.svg Krimas haniste
Komandieri
Flag of Russia.svg Pēteris I
Flag of Russia.svg Patriks Gordons
Flag of Russia.svg Francs Leforts
Flag of Russia.svg Fjodors Aleksejevičs Golovins
Flag of Russia.svg Aleksejs Semjonovičs Šeins
Flag of Russia.svg Boriss Petrovičs Šeremetjevs

Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi. Lielāku savstarpēju konfliktu starp eiropiešiem un turkiem sauc par Lielo turku karu.

Krievu-turku karš sākās uzreiz pēc tam, kad Krievijas cariste 1686. gadā pievienojās eiropiešu aliansei pret turkiem (Austrija, Lietuva-Polija un Venēcija). Kara laikā krievi sarīkoja karagājienus pret Krimu (1687 un 1689) un pret Azovu (1695 un 1696). Tā kā Krievija gatavojās karam ar Zviedriju un pārējās valstis noslēdza ar Osmaņu impēriju 1699. gadā Karlovicas līgumu, krievu valdībai arī nācās piekrist 1700. gadā noslēgt Konstantinopoles līgumu.

Azova operācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azova operācijas, jeb Karagājieni uz Azovu sastāvēja no divām Krievijas impērijas kara operācijām Azovas ieņemšanai, lai iegūtu pieeju Azovas un Melnajai jūrām. Kampaņas vispārēji vadīja Pēteris I un to mērķis bija Osmaņu impērijas Azova cietoksnis ar 7 000 lielu garnizonu.