Krievu—turku karš (1787—1792)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievu—turku karš (1787—1792)
Daļa no Krievu—turku kari
Datums 1787. gada 12. augusts1792. gada 9. janvāris
Vieta Moldāvija, Besarābija, Budžaka, Serbija, Melnā jūra
Iznākums Krievijas uzvara
Teritoriālas
izmaiņas
Jasu miera līgums
Karotāji
Romanov Flag.svg Krievijas impērija
Flag of the Habsburg Monarchy.svg Austrija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Komandieri
Romanov Flag.svg Grigorijs Aleksandrovičs Potjomkins
Romanov Flag.svg Aleksandrs Vasiļjevičs Suvorovs
Romanov Flag.svg Repņins
Romanov Flag.svg Fjodors Ušakovs
Romanov Flag.svg Marko Voinovičs
Romanov Flag.svg Osips de Ribass
Romanov Flag.svg Pjotrs Rumjancevs
Flag of the Habsburg Monarchy.svgJozefs II
Flag of the Habsburg Monarchy.svgFridrihs Josija Koburgs
Ottoman flag.svg Jusufs pašā
Ottoman flag.svg Eski Hasans

Krievu—turku karš (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt no Krievijas impērijas teritorijas, kuras tai bija atkarotas iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774).

Kara priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1786. gadā Krievijas imperatore Katrīna II bija ar Austrijas imperatora Jozefa II palīdzību iekarojusi Krimu. Konstantinopolē asu reakciju bija izraisījuši iepriekšējā kara rezultātā noslēgtā Kučuk-Kainardžas līguma nosacījumi. Osmaņu negatīvo attieksmi pastiprināja arī Lielbritānijas un Francijas vēstnieku pilnīgais atbalsts pretējai pusei.

Kara norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1788. gadā tika pasludināts karš un tika apcietināts Krievijas vēstnieks Konstantinopolē Jakovs Bulgakovs. Tomēr Osmaņu impērijas karaspēks nebija pietiekami sagatavojies un šis mirklis bija pavisam nepiemērots kārtējai karadarbībai, jo Krievija un Austrija tagad bija sabiedrotās. 1789. gadā osmaņi izspieda austriešus no Mehadijas un ieņēma Banatu, tomēr Austrijas armijai 1789. gada 8. oktobrī pēc trīs mēnešu aplenkuma feldmaršana Ernesta Gideona fon Laudona vadībā izdevās atbrīvot no turku pakļautības Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons

Toties feldmaršals Rumjancevs Moldāvijā veiksmīgi ieņēma Jasus un Kotinu. Ziemā, pēc ilga aplenkuma Grigorijam Potjomkinam izdevās arī ieņemt Očakovu, kur krievu karaspēks nogalināja pilnīgi visus iedzīvotājus. Ziņa par notikumiem Očakovā izraisīja sultāna nāvi.