Krievu—turku karš (1877—1878)

Krievu—turku karš (1877—1878)
Daļa no Krievu—turku kari
Pļevnas piemineklis pie Kitai-goroda
Datums 1877—1878 Vieta Balkāni, Kaukāzs Iznākums Nosacīta Krievijas uzvara Teritoriālas izmaiņas Berlīnes kongress
Karotāji
Krievijas impērija Rumānija Serbija Bulgārija Melnkalne	Osmaņu impērija
Komandieri
Mihails Skobeļevs Mihails Loris-Meļikovs Ivans Lazarevs Rumānijas Kārlis I	Ahmeds Muhtars pašā

Krievu-turku kari
1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18

Krievu—turku karš (1877—1878) pamatā bija konflikts, kas izrietēja no Krievijas impērijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas. Šo karu bulgāri un serbi uzskata par savu nāciju „otro atdzimšanu”.

Kara rezultātā pilnīgu neatkarību ieguva Rumānijas karaliste, kas, atšķirībā no pārējām Balkānu valstīm, nebija pilnībā pakļauta Osmaņu impērijai, jo bija tikai tās sizerēnās varas ietekmē. Tādēļ rumāņu vēstures avotos šo konfliktu sauc par Rumānijas neatkarības karu. Daļa no osmaņu karagūstekņiem aizvesti un turēti apcietinājumā arī Latvijas teritorijā — Cēsīs, Līvānu novadā u.c. (sk. Turki Latvijā).