Lāčsuņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lāčsuņu dzimta
Amphicyonidae
Lāčsuņu dzimta
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Dzimta Lāčsuņu dzimta (Amphicyonidae)

Lāčsuņi (latīņu: Amphicyonidae) ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia). Lāčsuņiem tuvi radinieki bija suņlāču dzimta (Hemicyonidae)

Lāčsuņi kādreiz bija plāši izplatīti, tie dzīvoja Ziemeļamerikas, Eiropas, Āzijas un Āfrikas kontinentos no eocēna vidus līdz pleistocēnam pirms 46,2 - 1,8 miljoniem gadu, kopumā uz zemes dzīvojot apmēram 44,4 miljonus gadus.[1] Iesākumā lāčsuņi dzīvoja Vecajā pasaulē un Jauno pasauli tie sasniedza pirms 7 miljoniem gadu.

Vecās pasaules un senākās lāčsuņu ģintis bija Daphoenodon, kas dzīvoja pirms 42 - 16 miljoniem gadi, Temnocyoninae (dzīvoja pirms 33 - 20 miljoniem gadu) un nedaudz jaunākās lāčsuņu ģintis Ysengrinia (dzīvoja pirms 30 - 20 miljoniem gadu), Cynelos (dzīvoja pirms 24 - 7 miljoniem gadu) un Amphicyon (dzīvoja pirms 23 - 5 miljoniem gadu) sekojot zālēdājiem, nokļuva Ziemeļamerikā.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazākie lāčsuņi svēra 5 kg, bet lielākie 100 - 200 kg, un tos varētu raksturot kā līdzīgus gan vilkiem, gan lāčiem.[2] Lāčsuņi bija tipiski plēsēji un pārtika tikai no gaļas.[3] Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka lāčsuņi ir tuvi radinieki lāčiem, tomēr daži zinātnieki izvirza hipotēzi, ka lāčsuņi ir bijuši plēsēju pamatdzimta. Tie bija apmēram Amerikas melno lāču augumā, un migas mazuļiem iekārtoja alās zem zemes. Lāčsuņi spēja attīstīt ievērojamu skriešanas ātrumu.

Miocēna iesākumā liels skaits lāčsuņu migrēja no Eirāzijas uz Ziemeļameriku pa Beringa jūras šauruma ceļu. Šajā laikā lāčsuņi bija lielākie Ziemeļamerikas plēsēji.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lāčsuņu dzimta
    • apakšdzimta Amphicyoninae
      • ģints Agnotherium
        • Agnotherium antiquus
        • Agnotherium grivense
      • ģints Amphicyon
        • Amphicyon frendens
        • Amphicyon bohemicus
        • Amphicyon castellanus
        • Amphicyon caucasicus
        • Amphicyon galushai
        • Amphicyon giganteus
        • Amphicyon ingens
        • Amphicyon intermedius
        • Amphicyon laugnacensis
        • Amphicyon longiramus
        • Amphicyon major
        • Amphicyon pontoni
        • Amphicyon reinheimeri
        • Amphicyon riggsi
        • Amphicyon tairumensis
        • Amphicyon ulungurensis
      • ģints Amphicyonopsis
        • Amphicyonopsis serus
      • ģints Brachycyon
        • Brachycyon reyi
        • Brachycyon palaeolycos
        • Brachycyon gaudryi
      • ģints Cynelos
        • Cynelos caroniavorus
        • Cynelos crassidens
        • Cynelos helbingo
        • Cynelos idoneus
        • Cynelos jourdan
        • Cynelos lemanensis
        • Cynelos pivetaui
        • Cynelos rugosidens
        • Cynelos schlosseri
        • Cynelos sinapius
      • ģints Cynodictis
        • Cynodictis lacustris
      • ģints Euroamphicyon
        • Euroamphicyon olisiponensis
      • ģints Gobicyon
        • Gobicyon macrognathus
        • Gobicyon zhegalloi
      • ģints Guangxicyon
        • Guangxicyon sinoamericanus
      • ģints Haplocyon
        • Haplocyon elegans
        • Haplocyon crucians
      • ģints Haplocyonoides
        • Haplocyonoides mordax
        • Haplocyonoides serbiae
        • Haplocyonoides ponticus
      • ģints Haplocyonopsis
      • ģints Harpagocyon
      • ģints Heducides
      • ģints Ischyrocyon
        • Ischyrocyon gidleyi
      • ģints Paradaphoenus
        • Paradaphoenus cuspigerus
        • Paradaphoenus minimus
        • Paradaphoenus tooheyi
      • ģints Pericyon
      • ģints Pliocyon
        • Pliocyon medius
        • Pliocyon robustus
      • ģints Proamphicyon
      • ģints Protemnocyon
      • ģints Pseudarctos
        • Pseudarctos bavaricus
      • ģints Pseudamphicyon
        • Pseudamphicyon bavaricus
      • ģints Pseudocyon
        • Pseudocyon sansaniensis
        • Pseudocyon steinheimensis
        • Pseudocyon styriacus
      • ģints Pseudocyonopsis
        • Pseudocyonopsis ambiguus
        • Pseudocyonopsis antiquus
        • Pseudocyonopsis quercensis
      • ģints Symplectocyon
      • ģints Ysengrinia
        • Ysengrinia americanus
        • Ysengrinia depereti
        • Ysengrinia geraniana
        • Ysengrinia ginsburg
        • Ysengrinia tolosana
    • apakšdzimta Daphoeninae
      • ģints Adilophontes
        • Adilophontes brachykolos
      • ģints Borocyon
      • ģints Brachyrhyncocyon
        • Brachyrhyncocyon dodgei
        • Brachyrhyncocyon montanus
      • ģints Daphoenictis
        • Daphoenictis tedfordi
      • ģints Daphoenodon
        • Daphoenodo falkenbachi
        • Daphoenodo notionastes
        • Daphoenodo robustum
        • Daphoenodo periculosus
        • Daphoenodo skinneri
        • Daphoenodo superbus
      • ģints Daphoenus
        • Daphoenus dodgei jeb Daphoenocyon dodgei
        • Daphoenus felinus
        • Daphoenus hartshornianus
        • Daphoenus inflatus
        • Daphoenus lambei
        • Daphoenus nebrascensis
        • Daphoenus socialis
        • Daphoenus transversus
        • Daphoenus vetus
      • ģints Paradaphoenus
        • Paradaphoenus cuspigerus
        • Paradaphoenus minimus
        • Paradaphoenus tooheyi
    • apakšdzimta Temnocyoninae
      • ģints Mammacyon
        • Mammacyon obtusidens
      • ģints Temnocyon
        • Temnocyon altigenis
        • Temnocyon ferox
        • Temnocyon percussor
        • Temnocyon venator
    • apakšdzimta Thanmastocyoninae

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Paleobiology Database
  2. Jacobs, Louis L. Jacobs; Scott, Kathleen Marie: Evolution of Tertiary Mammals of North America: Terrestrial carnivores, Cambridge University Press, 1998
  3. R. M. Hunt. 1998. Amphicyonidae. 196-227