Beringa jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Beringa jūra
BeringaJura.JPG
Platība: 2 315 000 km2
Maks. dziļums: 5 500 m
Valstis un citas teritorijas: ASV
Krievija
Lielākās pilsētas: Anadira

Beringa jūra (krievu: Берингово море, angļu: Bering Sea) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu. Nodēvēta Vitusa Beringa vārdā — šis Krievijas dienestā bijušais dāņu ceļotājs bija pirmais eiropietis, kas iebrauca Beringa jūrā 1741. gadā. Jūru atklāja Semjons Dežņevs 1648. gadā.

Brīva no ledus no jūlija līdz septembrim. Jūrā ietek Anadira un Jukona.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beringa jūra ir labi nodalīta ar kontinentiem un salu grupām. Ziemeļos atrodas Beringa šaurums, kas savieno ar Ziemeļu Ledus okeānu, Čukču pussala Krievijā un Stjuarda pussala Aļaskā. Austrumos atrodas Aļaska. Dienvidos - Aleutu salas un Komandora salas. Rietumos — Kamčatkas pussala.

Ģeoloģiskā vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējā Ledus laikmeta laikā Pasaules okeāna līmenis bija par 125 metriem zemāks un līdz ar to Beringa šaurums, kas atdala Ameriku un Eirāziju - šaurāks vai pat vispār nepastāvēja - eksistēja t.s. Beringa tilts (Beringija). Arī tālāk dienvidos jūras plašums starp Komandoru salām un Kuriļu salām samazinājās un arī šī salu ķēde kļuva labāk piemērota seno cilvēku pārceļošanai. Rezultātā pa vienu vai abiem šiem tiltiem cilvēki un daudzu sugu dzīvnieki migrēja no Eirāzijas uz Ameriku. Daļa speciālistu uzskata, ka šī bija pirmā reize, kad cilvēks nokļuva Amerikā, citi to apšauba un uzskata, ka pirmie cilvēki Amerikā ieradās jau pirms tam.

Saimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beringa jūra pieder pie produktīvākajām pasaules jūrām un šeit notiek intensīva zvejniecība, šeit ASV iegūst pusi no visas savas zvejas flotes nozvejas. Jūras produktivitāti apdraud globālā sasilšana.

Beringa jūras salas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]