Lidvāveres

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lidvāveres
Pteromyini (Brandt, 1855)
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus)
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Dzimta Vāveres (Sciuridae)
Cilts Lidvāveres (Pteromyini)

Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no ciltīm vāveru dzimtā (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Zēns ar lidvāveri, 1765. gada Dž. S. Koplija (angļu: John Singleton Copley) glezna

Lidvāveru ciltī ir 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.[1]. Lielākā no visām lidvāverēm ir vilnainā lidvāvere (Eupetaurus cinereus), mazākās ir pigmejlidvāveres (Petaurillus). Savvaļā lidvāveres dzīvo 6 gadus, tomēr nebrīvē tās var nodzīvot 10 - 15 gadus. Šī atšķirība veidojas tādēļ, ka savvaļā lidvāvere tiek atktīvi medīta. Lidvāveri medī čūskas, jenoti, pūces, zebiekstes, koijoti, dažādi plēsīgi putni un mājas kaķi.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidvāvere ir krietni mazāka par parasto vāveri. Tās ķermeņa garums parasti ir no 13 līdz 20 cm, svars 95 - 170 g. Ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām raksturīga ādas kroka. Ausis īsas, acis lielas un tumšas, kas raksturīgi nakts dzīvniekiem. Ķermenis un aste saplacināti. Apspalvojumā dominē pelēkie toņi. Pakaļkājas mazliet īsākas par priekškājām, pēdas salīdzinoši garas - līdz 5 cm[2].

Lidvāveres lidojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums "lidvāvere" var maldināt un likt domāt, ka šīs vāveres varētu lidot, tomēr vāveres nelido, tās tikai planē. To ļauj darīt ādas kroka, kas ir izplesta starp visām četrām kājām. Planējot no viena koka uz otru, tā spēj veikt arī dažādus akrobātiskus trikus: pagriezties, planēt pa apli vai spirāli un nolaisties tajā pašā vietā, no kuras startējusi. Lidvāvere spēj planēt pat 50 metru tālu. Kad lidvāvere neplanē, ādas kroka ir savilkta, tādējādi tā netraucē tai kāpelēt pa kokiem. Planēt lidvavāverei palīdz arī aste, kas palīdz bremzēt vai izlīdzināt lidojumu[3].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Thorington, R. W. Jr. and R. S. Hoffman. 2005. Family Sciuridae. Pp. 754-818 in Mammal Species of the World a Taxonomic and Geographic Reference. D. E. Wilson and D. M. Reeder eds. Johns Hopkins University Press, Baltimore.
  2. Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"
  3. Apollo - Dzīve: Noslēpumainā ar apmetni

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]