Kaķis

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par mājas kaķi. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena kaķis nozīmēm.

Mājas kaķis Felis silvestris catus
Klasifikācija Valsts Dzīvnieki (Animalia) Tips Hordaiņi (Chordata) Klase Zīdītāji (Mammalia) Kārta Plēsēji (Carnivora) Dzimta Kaķu dzimta (Felidae) Apakšdzimta Mazie kaķi (Felinae) Ģints Kaķi (Felis) Suga Meža kaķis (F. silvestris) Pasuga Mājas kaķis (F. s. catus)

Kaķis (Felis silvestris catus), arī zināms kā mājas kaķis jeb domesticētais kaķis, lai atšķirtu to no citiem kaķiem, ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā 9500 gadus atpakaļ.^[1] Kaķis ir ļoti populārs mājdzīvnieks, jo no laika gala ir palīdzējis cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pret pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes - par kaķenēm.

Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku sugu. Tiem var arī iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršiem mehānismiem, piemēram, atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis iespējams ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, kā kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu.^[2]

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, visi mājas kaķi ir domesticēti no mežā kaķa pasugas Felis silvestris lybica. Lai gan visu veida meža kaķi var krustoties savā starpā, nav nekādu liecību, ka mājas kaķa filoģenēzē ir citas meža kaķa pasugas.

[izmainīt šo sadaļu] Fizioloģija

[izmainīt šo sadaļu] Izmērs

Pieauguša kaķa vidējais garums no degungala līdz astes galam ir 50 centimetri. Kaķenes ir mazākas par runčiem, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, vislielākais kaķa garums ir sasniedzis 121,9 centimetrus.^[3] Atšķirībā no suņiem, kaķiem nav punduršķirnes.

Skausta augstums kaķiem parasti ir no 23 līdz 25 centimetriem.^[4]

[izmainīt šo sadaļu] Svars

Kaķi parasti sver no 2,5 līdz 7 kg, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meinkūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Lielais kaķa svars ir sliktas veselības rādītājs un tas parasti ir arī pārbarošanas rezultāts. Pretstatā, vieglākie pieauguši kaķi sver mazāk nekā 1,8 kg.^[5]

[izmainīt šo sadaļu] Vecums

Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus.^[6] Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrētie un sterilizētie kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimībām, piemēram, no aptaukošanās.^[7] Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību.^[8] Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus.

Pirmie divi kaķa nodzīvotie gadi relatīvi atbilst 24 cilvēka nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam.^[9]

[izmainīt šo sadaļu] Ķermeņa temperatūra

Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra svārstās no 38—39,5 °C,^[10] bet kaķēniem tā parasti ir mazliet augstāka. Uzskatam, ka kaķu šķirnēm, kurām nav apmatojuma, ķermeņa temperatūra ir zemāka nekā pārējiem, nav nekāda pamatojuma. Sirds pukstu biežums pieaugušiem kaķiem mainās atkarībā no fiziskās un psihiskās aktivitātes un tas svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē.

[izmainīt šo sadaļu] Maņu orgāni

Pēc daudzu zoologu domām kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pelēm, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža.

No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopisku redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādam citam priekšmetam. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī.

[izmainīt šo sadaļu] Nagi

Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas cīpslas, kuri iztaisno vairākus kauliņus.

Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi parasti tieši ar nagiem to notur, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem.

Citiem dzīvniekiem protams arī ir nagi, bet tie nav tik ļoti nepieciešami, lai izdzīvotu, kā tas ir kaķiem.

Daudzi saimnieki saviem kaķiem izvēlas nagus izoperēt vai, humānāk, nogriezt, lai tie neskrāpētu tapetes un mēbeles. Tādēļ šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas.

[izmainīt šo sadaļu] Grūtniecība

Kaķu grūtniecības periods ir no 58 līdz 70 dienām (aptuveni divi mēneši), bet vidējais grūsnības periods ir 63 dienas.^[9] Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tik pat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā.^[9]

[izmainīt šo sadaļu] Uzvedība

Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "mjau" vai "mņau". Citās valodās to pieraksta šādi: angliski - "meow" vai "miaow", krieviski - "мяу", franciski - "miaou" vai "miaw", vāciski un spāniski - "miau", japāniski (ar latīņu burtiem) - "nyaa" vai "nyan", bet korejiski - "yaong" vai "nyaong".

Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķi parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanību (piemēram, tādēļ, lai viņu pabarotu vai arī lai kāds ar viņu paspēlējas). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt priecīgas vai sāpīgas izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tik pat labi ir arī kaķi, kuri ļoti reti ņaud.

[izmainīt šo sadaļu] Higiēna

Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis. Kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu.

Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpašības. Ja kaķis dzīvo siltā klimatā, tad tā nav liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltumu. Bet ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vana ezera Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezerā.

[izmainīt šo sadaļu] Izcelsme

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, mājas kaķi ir cēlušies no meža kaķa pasugas Felis silvestris lybica. Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, kuru izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Eiropā kaķus ieveda romieši, kuri tos atveda no karagājieniem Tuvajos Austrumos.^[11]

[izmainīt šo sadaļu] Šķirnes

Kaķu šķirnes tiek grupētas galvenokārt pēc diviem kritērijiem, tas ir, garspalvainie un īsspalvainie kaķi, bet izšķir arī pusgarspalvainos kaķus, kā arī tā sauktos Āzijas kaķus.

Garspalvainie kaķi	Īsspalvainie kaķi
Eksotiskais kaķis Persijas kaķis	Abesīnijas kaķis Bengālijas kaķis Burmilla Britu īsspalvu kaķis Burmas kaķis Kartēzijas kaķis Kornovalas rekss Kimriks Devonas rekss Eiropas īsspalvu kaķis Vācijas rekss Japānas bobteils Kurīlijas īsspalvu bobteils Kurīlijas garspalvu bobteils Korāts Mankss Ēģiptes mau Ocikets Krievijas zilais kaķis Sniegakurpe Sokoke Somālijas kaķis Sfinkss
Pusgarspalvainie kaķi
Amerikas garspalvu kaķis Amerikas īsspalvu kaķis Meinkūns Norvēģijas meža kaķis Ragdolls Svētais birmas kaķis Sibīrijas kaķis Turcijas Angora kaķis Turcijas Vana kaķis
Āzijas kaķi
Balinēzijas kaķis Garspalvu orientālais kaķis Īsspalvu orientālais kaķis Siāmas kaķis Šeišelu garspalvu kaķis Šeišelu īsspalvu kaķis

[izmainīt šo sadaļu] Audzināšana

[izmainīt šo sadaļu] Barošana

Pētījumos ir atklāts, ka kaķi diennakts laikā ēd vidēji 36 reizes, ieturot starp barošanās reizēm noteiktus laika intervālus.^[12] Parasti vairāk barību apēd kaķenes grūtniecības un kaķēnu barošanas laikā, kā arī augoši kaķēni. Pieauguši kaķi notiesā salīdzinoši mazāk barības.

Kaķi uzturā galvenokārt ēd gaļu, bet tas nav vienīgais, ko tie lieto uzturā. Tie ēd arī citus produktus, kā, piemēram, dzīvnieku iekšējos orgānus.^[12]

[izmainīt šo sadaļu] Vannošana

Tīršķirnes kaķiem, kuriem bieži jāpiedalās izstādēs, regulāri jāiet vannā. Ja kaķēnus jau no mazotnes pieradina pie šīs procedūras, tad tie vannošanos spēj paciest diezgan labi.

[izmainīt šo sadaļu] Slimības

Bieži vien kaķi tiek uzskatīti par otršķirīgiem mājdzīvniekiem, tamdēļ bieži vien to saimnieki neveic tiem vakcinācijas. Kaķi slimo ar dažādām slimībām, kas var būt bīstamas ne tikai kaķiem, bet arī to saimniekiem. Dažas no kaķu slimībām ir šādas: trakumsērga (Rabies, Lysa), kaķu panleikopēnija (FPV), kaķu herpesvīrusa infekcija jeb vīrusa rinotraheīts (FHV), kaķu kaliciviroze (FCV), kaķu koronavīrusa (FCoV) izraisītais kaķu infekciozais peritonīts, kaķu leikēmija (FeLV), kaķu imūndeficīta sindroms (FIV), hlamidioze un dažādas dermatofitozes.^[13] Bīstamākā no šīm slimībām ir trakumsērga, tādēļ Latvijā trakumsērgas apkarošanas instrukcija paredz katru gadu veikt vienu obligātu kaķu vakcināciju pret to.^[13]

[izmainīt šo sadaļu] Etimoloģija

Kaķa vārds ir radies senajā Persijā. Par to liecina šāda leģenda: «Kā zināms kaķa dzimtene ir Āfrika, kad pirmoreiz kaķis tika atvests uz Persiju, persieši to ieraugot iesaucās: «Kas tas?», kaķa ievedēji padomāja, ka persieši sauc kaķa vārdu savā valodā un to turpmāk sauca par katas». No šā vārda arī kuršu katis, no kuršu daudzskaitļa formas katji 'kaķi' vispārināta latviešu vsk. forma kaķis.^{[nepieciešama atsauce]}

[izmainīt šo sadaļu] Kaķi mitoloģijā un mākslā

[izmainīt šo sadaļu] Kaķi mitoloģijā

Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams tie tika pielūgti, jo kaķi veiksmīgi tika galā ar pelēm, kas apdraudēja labības krājumus klētīs.^[11] Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst to. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev matus un uzacis. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika sodīta ar nāvi. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelta un sudraba veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem.^[11] Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad tos sāka vajāt viduslaiku Baznīca.

Kristietībā kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa naktīm, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārtā. Tikai pateicoties žurkām, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no inkvizīcijas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas.^[11]

Savukārt austrumos musulmaņi vienmēr ir godājuši kaķus. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņus.

[izmainīt šo sadaļu] Kaķis māņticībā

Arī māņticībā kaķis bieži figurē. Visbiežāk ir dzirdēts par melnu kaķi, kas šķērso ielu, un gājēju, kas pa to iet, piemeklēs nelaime.

[izmainīt šo sadaļu] Kaķi daiļliteratūrā

Kaķis bieži vien ir sastopams tēls daiļliteratūrā, piemēram, Kārļa Skalbes literārajā pasakā "Kaķīša dzirnaviņas", Šarla Perro pasakā "Runcis zābakos" vai arī kaķis Behemots Mihaila Bulgakova romānā "Meistars un Margarita".

[izmainīt šo sadaļu] Kaķi filmās

Nereti tiek uzņemtas arī filmas, kurās centrālie tēli ir kaķi, piemēram, animācijas filma "Olivers un viņa draugi" ir viena no tām.

[izmainīt šo sadaļu] Papildliteratūra

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes

s • d • r Mājdzīvnieki Mīluļi Akvārija zivis • Baltā žurka • Degu • Jūrascūciņa • Kaķis • Kāmis • Kanārijputniņš • Mājas sesks • Papagailis • Pundurtrusis • Suns • Šinšila Mājlopi Aita • Alpaka • Ūdens bifelis • Cūka • Ēzelis • Govs • Kamielis • Kaza • Lama • Mūlis • Ponijs • Trusis • Zirgs Mājputni Fazāns • Muskuspīle • Pīle • Strauss • Tītars • Vista • Zoss Posmkāji Medus bite • Tarantuls • Prusaks • Zīdtauriņš