Mana ģimene un citi zvēri
| "Mana ģimene un citi zvēri" | |
|---|---|
 Grāmatas 2002. gada izdevums | |
| Autors | Džeralds Darels |
| Oriģinālais nosaukums | My Family and Other Animals |
| Vāka autors | Solvita Ozola (2002) |
| Valsts |  Anglija
|
| Valoda | Angļu |
| Sērija | Džeralda Darela Korfu veltītā triloģija |
| Žanrs | Autobiogrāfija |
| Izdota | 1956 |
| Izdota latviski | 1973 (Apvārsnis) 2002 (Nordik)[1]: |
| Tulkotājs | Helma Lapiņa (1973) Linda Vītola (2002)[1] |
| ISBN | 9984-675-72-9 |
| Pirms | "Putni, zvēri un radinieki" |
"Mana ģimene un citi zvēri" (angļu: My Family and Other Animals) ir dabaspētnieka Džeralda Darela vislielāko atzinību ieguvusī grāmata, kas nāca klajā 1956. gadā. Tā ir pirmā triloģijas daļa, kura veltīta Korfu salā pavadītajam bērnības posmam no 1935-1939. gadam. Citas šajā sērijā ietilpstošās grāmatas ir "Putni, zvēri un radinieki" (1969) un "Dievu dārzs" (1978).
Savu darbu Darels veltījis mātei, kura kā "maigs, saprotošs un enerģisks Noass ļoti prasmīgi vadīja cauri dzīves vētrām savu laivu, pilnu ar dīvainajiem pēcnācējiem".
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dareli no nemīlīgās un lietainās Anglijas piekrastes pārcēlās uz saulaino Vidusjūras salu Korfu 1935. gadā, kad Džerijam bija desmit gadi. Grāmata atvēlēta laimīgākajam un gaišākajam Džeralda dzīves posmam, gandrīz pilnīgas brīvības caurstrāvotam laikam, kuru pavadīja pārgājieni un nebeidzami atklājumi bagātajā Vidusjūras piekrastes un salas dzīvnieku pasaulē.
Citi galvenie grāmatas personāži ir pirms vairākiem gadiem par atraitni kļuvusī māte Luīza, vecākais brālis un rakstnieks Larijs, uz ieročiem "ķertais" vidējais brālis Leslijs, ar diētām apsēstā māsa Margo, Džerija pastāvīgais pavadonis suns Rodžers, "ģimenes pavadonis, padomdevējs un draugs" taksists Spiro, ārsts un Džerija dabaszinību skolotājs Teodors Stefanidis, ekscentriskie salas iedzīvotāji un ģimenes viesi. Džeralds šādi raksturo savu daiļdarbu[1]:
"Šis ir stāsts par pieciem gadiem, kurus es un mana ģimene pavadījām Korfu salā Grieķijā. Sākumā tas bija iecerēts kā viegli nostalģisks salas dabaszinātnieka novērtējums, taču es pieļāvu kļūdu, jau pirmajās grāmatas lappusēs ielaizdams savu ģimeni. Reiz tikuši pie teikšanas, viņi ērti iekārtojās un sāka ielūgt dažādus draugus piedalīties nodaļās, Tikai ar pamatīgām grūtībām, liekot lietā ievērojami lielu viltību, es pamanījos šur tur saglabāt lappuses vienīgi par dzīvniekiem".
Džeralds uzsvēra, ka visas anekdotes par salu un tās iedzīvotājiem ir patiesas. Vēlāk viņš apgalvoja, ka spēj atcerēties ikvienas dienas notikumus tajos piecos gados, kurus pavadīja Korfu. Šie notikumi glabājas viņa atmiņā, kā fotogrāfijas albumā. "Mana atmiņa ir tieši tāda pati, kā visiem. Taču manai piemīt krāsas, tā glabā smaržas un skaņas".
Grāmatas tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vispirms Darels uzskatīja par nepieciešamu izdomāt nosaukumu. Viņš pierakstīja visus variantus, kādi tam ienāca prātā — "Bērnība ar skorpioniem", "Pasaule Nautilā", "Paradīzes karte", "Bērnības karte" un galu galā nolēma apstāties pie nosaukuma "Cilvēks ar rožu vabolēm".
Pēc tam tika radīta grāmatas struktūra. Tai vajadzēja sastāvēt no trim daļām, katra no kurām veltīta vienai no mājām, kurā dzīvoja Dareli. Tālāk Džeralds radīja personāžu sarakstu un pievienoja tiem īsu raksturojumu. Piemēram "Spiro — tipisks grieķis, netverams, viegli uzliesmojošs, rupjš, labsirdīgs". Tad viņš sāka atveidot katra personāža runas veidu un izturēšanos. Bez cilvēkiem grāmatā tika iekļauti arī dzīvnieki — suņi Rodžers, Čurulis, Korķelis, pūce Uliss,gekons Džeronimo un citi, kā arī liels skaits vārdā nenosauktu, bet ne mazāk interesantu jūras un sauszemes radījumu.
Rakstot grāmatu, Darels nepārstāja domāt par tās nosaukumu un šoreiz nolēma to nodēvēt "Cik laimīgi mēs dzīvojām". Taču drīz pēc grāmatas pabeigšanas Džeralds to nosvītroja un uzrakstīja jaunu, kuru arī piedāvāja izdevējam — "Mana ģimene un citi zvēri".
Darels grāmatu sarakstīja 1955. gadā. Kā atceras viņa sieva Džekija Darela, viņa "nekad vēl nebiju redzējusi Džeriju tā strādājam — vārdi patiešām plūda no viņa, un nabaga [sekretāre] Sofija ar pūlēm spēja tikt līdzi. Pēc sešu nedēļu darba un simt divdesmit tūkstošu vārdu radīšanas Darels eleganti sabruka. Grāmata bija galā — un viņš gandrīz tāpat". Pēc ārsta ieteikuma Džeralds ar Džekiju pavadīja divus mēnešus ilgu atvaļinājumu uz vienām no Dienvidanglijas salām.[2]
Vispirms manuskripta eksemplāru Darels nosūtīja savam skolotājam un padomdevējam Teodoram Stefanidim. Teo izlaboja grieķiskos nosaukumus un vārdus, precizēja Korfu vēsturi un atsevišķas salas bioloģiskas īpatnības. Piemēram, to ka apelsīni ir ziemas augļi, kas nogatavojas ne agrāk par novembri, vai jāņtārpiņi Korfu nekad nav novērojami pēc maija.
Tā kļuva par īstu bestselleru un pieredzēja daudzus izdevumus gan Lielbritānijā un Savienotajās Valstīs, gan ārpus angliski runājošo valstu robežām. Anglijā grāmatu izraudzījās par vienu no angļu valodas grāmatām vidējā izglītības sertifikāta iegūšanai literatūrā.
Izdevumi latviski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grāmatu pirmo reizi laida klajā izdevniecība "Zinātne" 1973. gadā. Tas bija nepilnīgs tulkojums, kurš ietilpa padomju laikā populārā publikāciju sērijā "Apvārsnis". Otru, pilnīgu un jaunu tulkojumu 2002. gadā izdeva izdevniecība "Nordik".[1]
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
1973. gada izdevums -
Saīsināta, fotogrāfijām un zīmējumiem bagātīgi ilustrēta versija
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Grāmatu katalogs». Nordik (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 24. februārī.
- ↑ «Zvēri manā gultā. Elektroniskā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 26. februārī.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Džekija Darela (2004). Zvēri manā gultā. Nordik. ISBN 9984-751-28-7
- Duglass Skots Botings (1999). Gerald Durrell — The Authorized Biography.
- My Family and Other Animals. Oxford (2007, 2008, 2009, 2010). ISBN 978-0-19-424400-8
| ||||||||||||||||||||||