Marģeris Zariņš

Marģeris Zariņš Maijas Eliases glezna "Marģeris Zariņš" Personīgā informācija Dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpiebalga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1993. gada 27. februārī (82 gadi) Rīga, Latvija Tautība Latvietis Dzīvesbiedre Jolanta Dzene (dz. Špīlberga)

Literārā darbība Nodarbošanās Rakstnieks, komponists Valoda Latviešu Slavenākie darbi "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata"

Marģeris Zariņš (dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpiebalgā, miris 1993. gada 27. februārī Rīgā) bija latviešu rakstnieks un komponists. Viņš tiek uzskatīts par pirmo postmodernisma stila pārstāvi latviešu literatūrā.

Dzīvesgājums

Marģeris Zariņš dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpiebalgā skolotāja, kordiriģenta, ērģelnieka un ērģeļu būvētāja Oto Zariņa ģimenē. Mācījās Āraišu pamatskolā un Rīgas 2. ģimnāzijā. Jau divpadsmit gadu vecumā M. Zariņš kopā ar divus gadus jaunāko brāli Oļģertu uzstājies kā ērģelnieks. No 1925. gada mācījās Jelgavas Skolotāju institūtā, no 1929. gada Latvijas konservatorijā Arvīda Dauguļa klavieru, Paula Jozuus ērģeļu un Jāzepa Vītola kompozīcijas klasēs. 1931. gadā VII Dziesmu svētku rīcības komiteja svētku koncerta repertuārā iekļāva viņa dziesmu "Līksme", 1932. gadā viņš sacerēja kantāti "Tālavas taurētājs" ar Rūdolfa Blaumaņa tekstu korim un orķestrim. Pēc tam strādāja par Rīgas Meža skolas skolotāju un bibliotekāru, komponēja dziesmuspēli "Kungs un spēlmanītis" (1938).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā M. Zariņu iecēla par Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju un viņš sacerēja mūziku vairāk nekā 50 teātra uzvedumiem (1940—1950). 1944. gadā M. Zariņš sacerēja astoņu klavieru prelūdiju ciklu "Grieķu vāzes". Pēc Otrā pasaules kara beigām komponēja padomju varu slavinošus skaņdarbus, bet vienlaikus eksperimentēja ar stiliem, žanriem, laikmetiem, nacionālo kolorītu, to savdabīgu pretstatījumu vai polistilistisku apvienojumu, jauniem, neparastiem žanriskiem meklējumiem.

1960. gadu beigās M. Zariņš pievērsās rakstniecībai. 1969. gadā laikraksts „Literatūra un Māksla” publicēja viņa pirmo stāstu „Elizejas lauku Mocarts”, bet 1973. gadā iznāca viņa pazīstamākais romāns "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata", kas tulkots krievu, poļu, bulgāru, slovāku, rumāņu un igauņu valodā. Ilgus gadus M. Zariņš bija Latvijas PSR Komponistu savienības priekšsēdētājs.

Precējies ar Jolantu Dzeni (dzimušu Špīlbergu). Audžutēvs Jolantas Dzenes meitai no pirmās laulības, televīzijas režisorei Dainai Dumpei (dz. Dzenei).

Miris 1993. gada 27. februārī Rīgā. Apbedīts Bērzaines kapos, Cēsīs.

Daiļrades raksturojums

Marģeris Zariņš bija viena no savdabīgākajām Latvijas radošajām personībām. M. Zariņam bija raksturīga spēja aizraut ar optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu perfektu pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, dzirkstošu humorista talantu visdažādākajās niansēs no vieglas ironijas līdz pat groteskai un parodijai. Piemēram, Jēkaba Janševska romānu "Dzimtene" Marģeris Zariņš pārveidoja par komisko operu "Zaļās dzirnavas", baletoperā "Svētā Maurīcija brīnumdarbi" viņš sintezēja operas un baleta žanru izteiksmes līdzekļus.

Sešdesmito gadu beigās komponists aktīvi pievērsās literārai darbībai – radīja virkni oriģinālu, asprātīgu stāstu, noveļu, romānu. M. Zariņa prozu raksturo nosliece uz paradoksālām situācijām, to ironisku risinājumu, krāsainu, nereti savdabīgi stilizētu valodu – iezīmes, ko atpazīstam arī viņa muzikālajā daiļradē. Kritiķi viņu dēvē par latviešu postmodernisma tēvu literatūrā.

Skaņdarbi

Sarakstījis operas, baletoperu, oratorijas, kantātes un ērģeļmūziku. Radījis vairāk nekā 100 dziesmu jauktajam, sieviešu, vīru korim. Sacerēja mūziku 16 kinofilmām – "Nāves ēnā”, "Purva bridējs", "Pie bagātās kundzes”, "Ceplis", "Vārnu ielas republika", "Motociklu vasara" u.c.

• kantāte "Tālavas taurētājs" korim un orķestrim (1932)
• klavierkoncerts divās daļās (1936)
• dziesmuspēle "Kungs un spēlmanītis" (1938—1939)
• dziesmuspēle "Dzejnieks un roze" (1940—1950)
• astoņu klavieru prelūdiju cikls "Grieķu vāzes" (1944, 1960)
• oratorija "Valmieras varoņi" (1950)
• oratorija "Cīņa ar velna purvu" (1951)
• "Sudrabota gaisma", dziesmu cikls ar J. Raiņa dzeju (1952)
• opera "Uz jauno krastu" (1955)
• komiskā opera "Zaļās dzirnavas" (1957)
• baletopera "Svētā Maurīcija brīnumdarbi" (1964)
• Concerto grosso klavierēm, čembalo un simfoniskajam orķestrim (1968)
• Concerto innocente, pirmais koncerts ērģelēm un kamerorķestrim (1969)
• Opera uz laukuma (1969–1970)
• Concerto triptichon, otrais koncerts ērģelēm un kamerorķestrim (1972)
• Concerto patetico, trešais koncerts ērģelēm, sitaminstrumentiem un arfai (1975)
• Ceturtais koncerts ērģelēm un čellistu ansamblim (1977)

Diskogrāfija

• "Grieķu vāzes" / Ivars Vīgners (klavieres), Latvijas Radio orķestris/ "Partita baroka stilā" / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Hermanis Brauns (klavieres), PSRS Valsts Simfoniskais orķestris / "Medeja" / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Latvijas Valsts Operas un baleta teātra orķestris // Marģers Zariņš Partita in barocco. Carmina antica. Vasa graeca – 1968., Melodija, 33Д 021687-8
• "Mahagoni: oratorija" / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Kārlis Zariņš (tenors), Gurijs Antipovs (baritons), Andris Krūmiņliepa (balss), Hermanis Brauns (klavieres), Valsts Akadēmiskais koris, Teodora Kalniņa Latvija Radio koris, sitaminstrumentu ansamblis – 1969., Melodija, 33Д 022175-76
• "Concerto innocente ērģelēm un kamerorķestrim" / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), LPSR Valsts Filharmonijas kamerorķestris / "Variationi BACH" / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) / "Bilitis dziesmas" / Leonarda Daine (mecosoprāns), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) // Marģers Zariņš. Rīgas Doma ērģeles – [ap 1972.], Melodija, CM-02749-50
• "Concerto innocente ērģelēm un kamerorķestrim" / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Lietuvas Filharmonijas kamerorķestris // Dvarionas Balys 1942-1972 – 1972., Melodija, 33CM-02449-50
• "Madrigal" / Valsts Akadēmiskais koris Latvija // Auf Flügeln des Gesangs: Konzert in Ravensburg – 2003., Handwerkskammer Ulm, HWK 16 (CD)
• "Concerto grosso klavierēm, čembalo un simfoniskajam orķestrim" / Nora Novika (čembalo), Rafi Haradžanjans (klavieres), Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris // Symphonia ipsa – 2005., LMIC CD-2005-5/6 (CD)

Literārie darbi

Sarakstījis 10 stāstu krājumus, vairākas noveles un romānus.

• Stāsts „Elizejas lauku Mocarts”, „Literatūra un Māksla” (1969)
• Saulrietu violetās ērģeles. R: Liesma (1970)
• Sapnis vasaras naktī. Mineapole: Tilts (1971)
• Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata. R.: Liesma (1973)
• Vienas vasaras stāsti. R.: Liesma (1975)
• Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi. R.: Liesma (1978)
• Vecrīga. R.: Liesma (1978)
• Dēli. R.: Liesma (1980)
• Apgaismības gadsimta ēnā. R.: Liesma (1980)
• Kapelmeistara Kociņa kalendārs. R.: Liesma (1982)
• Apmātie. R.: Liesma (1985)
• Trauksmainie Trīsdesmit Trīs. R.: Liesma (1988)
• Tilti un aizas / īsproza. R.: Liesma (1990)
• Rūķi un pūķi. R.: Sprīdītis (1993)
• luga „Septiņas dienas un septiņas naktis” (nav publicēta)

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Staļina prēmija (1951)
• Ļeņina ordenis (1956)
• Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1955)
• Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1965)
• PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1970)
• Tautu Draudzības ordenis (1980)

Ārējās saites

• Partita baroka stilā mecosoprānam un instrumentālam ansamblim. Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Hermanis Brauns (klavieres), PSRS Valsts Simfoniskais orķestris Edgara Tona vadībā (1968)
• "Sudrabota Gaisma" Leonardas Daines un Vilmas Cīrules izpildījumā
• Madrigāls pie četrām svecēm. Cēsu Pils koris 2010. gada 1. maijā
• Marģera Zariņa 100 gadu jubilejas koncerts (LTV-1, 2010)
• Skolēnam.lv profils

• IMDb profils (angliski)