Jāzeps Vītols

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 26. jūlijā
Valmiera
Miris 1948. gada 24. aprīlī (84 gadi)
Lībeka
Dzīves vieta Jelgava, Pēterburga, Rīga, Flensburga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
Mācības Pēterburgas konservatorija
Skolnieki Jānis Ivanovs, Sergejs Prokofjevs

Jāzeps Vītols (1863-1948) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmja dzirnavās netālu no Valmieras. Viņa tēvs bija Jēkabpils skolotājs Jānis Vītols, māte Anna Vītola. Beidzis Jelgavas reālskolu, privāti mācoties vijoli, klavieres, ērģeles un mūzikas teoriju. Muzikāli apdāvinātais jauneklis 1880. gadā tika uzņemts Pēterburgas konservatorijā alta vijoles klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. Studiju laikā tapa viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella (“Bērzs tīrelī” un “Lūgšana”) un simfonijas e moll 1. daļa.

1886. gadā Vītols pabeidza konservatoriju ar mazo zelta medaļu un kļuva par konservatorijas pedagogu. Sākot no 1891.gada viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un sacerēja balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Šajā laikā Vītols piedalījās latviešu dziesmu svētku organizēšanā un, sākot ar III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem (1888), bija to virsdiriģents.

Pēc sava skolotāja N.Rimska-Korsakova nāves 1908. gadā Jāzeps Vītols kļuva par formas un praktiskās kompozīcijas klases vadītāju un 1911. gadā par Pēterburgas konservatorijas profesoru. 1918. gadā Krievijas pilsoņa kara laikā Vītols no Pēterburgas pārcēlās uz Rīgu un 1919. gadā kļuva par jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru. 1922. gadā Latvijas valsts par īpašiem nopelniem J. Vītolam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.

1926. gadā viņš bija Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas priekšsēdis, bet no 1930.gada Latviešu dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara kara laikā 1944. gadā Jāzeps Vītols devās bēgļu gaitās. Kopā ar dzīvesbiedri Anniju savas dzīves pēdējos gadus viņš pavadīja Flensburgā Vācijas ziemeļos.

Miris Lībekas slimnīcā 1948. gada 24. aprīlī.

1993. gadā pārapbedīts Rīgā 1. Meža kapu, Mākslinieku kalniņā kopā ar sievu. Vienā pusē apbedīta aktrise Elza Radziņa, otrā komponists Valdemārs Ozoliņš ar sievu dakteri Valiju Ozoliņu. Bijis daudzu latviešu sabiedrisko organizāciju goda biedrs.

Pazīstamākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskā mūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Simfonija e-moll (1886-88)
  • Dramatiskā uvertīra op.21 (1895)
  • Simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” op.66 (1924, veltījums Aleksandram Glazunovam, izmantota Beatrises Vīgneres ritmikas un plastikas studijas uzvedumos)
  • Simfonisks dzejojums "Sprīdītis" op.37 (1907)
  • Simfoniskā balāde "Rudens dziesma" (1928)
  • Fantāzija par latviešu tautasdziesmu vijolei un orķestrim op.42 (1908-10)

Vokālā mūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Balāde baritonam un orķestrim "Beverīnas dziedonis" op.28 (1891, pārstr. 1900)
  • Kantāte soprānam, korim un orķestrim "Dziesma" op.35 (1908)
  • Kantāte "Ziemeļblāzma" op.45 (1914)
  • Lieldienu kantāte baritonam, sieviešu korim, ērģelēm un orķestrim "Kalna sprediķis" (1943)
  • Garīga rakstura kantātes (“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana”)
  • ap 100 solo dziesmu ar J.Poruka, Aspazijas, Fr.Bārdas u.c. vārdiem (“Aizver actiņas (un smaidi)”, ”Pie tava augstā, baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, “Karalis un bērzlapīte”)
  • ap 100 kora dziesmu (“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, “Karaļmeita”, “Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”, “Saules svētki”, “Mežezers”)
  • ap 300 tautas dziesmu apdaru (“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”, “200 Latviešu tautas dziesmas” solo balsij ar klavierēm)

Kamermūzika un klaviermūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klaviersonāte b-moll op.1 (1886)
  • Stīgu kvartets (1899)
  • Skice čellam un klavierēm op.12
  • Sonatīne klavierēm H-Dur op.63
  • 8 latviešu tautasdziesmas klavierēm op.32 (1905)
  • klavierminiatūra “Viļņu dziesma”

Pedagoģiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāzeps Vītols ir izaudzinājis daudzus latviešu komponistus. Savā mākslinieciskajā darbībā izmantojis no skolotāja N.Rimska-Korsakova apgūto krievu klasiķu reālistisko daiļrades metodi, kā arī ieaudzinājis to daudziem saviem skolēniem, neiegrožojot viņu individuālās tieksmes.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]