Margiāna

Margiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais

Margiāna vai Marguša (persiešu: مرگوش) bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, galvenokārt mūsdienu Turkmenistānas teritorijā. Sākotnēji tās iedzīvotāji bija zoroastristi, vēlāk budisti un musulmaņi.

Vēsture

Pirmie valstiskie veidojumi vēlākās Margiānas teritorijā zināmi kopš 2200.–1700. gada p.m.ē., kad Amudarjas (Oksas) augštecē pastāvēja bronzas laikmeta kultūra, ko arheologs Viktors Sarianidi 1976. gadā nosauca par Baktrijas–Margiānas arhaeoloģisko kompleksu (BMAC). 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās to pakļāva mīdieši, bet aptuveni 550. gadā p.m.ē. Kīrs Lielais, iekļaujot Ahemenīdu impērijas sastāvā, 336. gadam p.m.ē. to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs Lielais. Pēc viņa nāves Margiāna bija helēniskās kultūras ietekmē, no 312. gada p.m.ē. tā bija Seleikīdu impērijas, no 247. līdz 224. gadam Partas valsts sastāvā. 135. gadā p.m.ē. to ieņēma kušānu ciltis, bet nākamajā gadsimtā viņi nodibināja Kušānu valsti.

Lokalizācija

Margiāna atradās Amudarjas līdzenumā, lielākā pilsēta bija Merva. Margiāna robežojās ar Baktrijas, Sogdiānas un Horezmas reģioniem.

Zīda ceļš

Cauri Margiānai veda Zīda ceļš no Senās Ķīnas uz Romas impēriju, vēlāk Bizantiju.