Turkmenistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Turkmenistāna
Türkmenistan
Karogs Ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaTurkmenistānas valsts himna
Location of Turkmenistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ašgabata
100) 37°58′N 58°20′E / 37.967°N 58.333°E / 37.967; 58.333
Valsts valodas Turkmēņu, pašpārvalžu: krievu, uzbeku, dari
Valdība parlamentāra republika
 -  Prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs
Neatkarība no PSRS 
 -  Deklarēta 1991. gada 27. oktobrī 
 -  Pabeigta 1991. gada 8. decembrī 
Platība
 -  Kopā 488 100 km² (52)
 -  Ūdens (%) 4,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2006. g. 5 110 023 (113)
 -  Blīvums 9,9/km² (208)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā USD 26,822 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju USD 5 171[1] 
HDI (2007) 0,712 (vidējs) (109)
Valūta Turkmenistānas manats (TMM)
Laika josla TMT (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+5)
Interneta domēns .tm
Tālsarunu kods +993

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņu zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības republika (Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā republika). Tā robežojas ar Afganistānu dienvidaustrumos, Irānu dienvidrietumos, Uzbekistānu ziemeļaustrumos, Kazahstānu ziemeļrietumos un Kaspijas jūru rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% — musulmaņi.

Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis.

Valstī ir vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 .decembrī tajā valdīja prezidents uz mūžu Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). Jaunā prezidenta vēlēšanas notika 2007. gada 11. februārī. Par uzvarētāju tika izziņots Gurbanguli Berdimuhamedovs ar 89% vēlētāju atbalstu. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 69 gadiem Padomju Savienības sastāvā (ieskaitot 67 gadus kā savienības republika), Turkmenistāna pasludināja savu neatkarību 1991. gada 27 oktobrī.

Prezidents Saparmurats Nijazovs, bijušais Padomju Savienības Komunistiskās partijas birokrāts, valdīja Turkmenistānā no 1985. gada, kad viņš kļuva par Turkmēnijas PSR Komunistiskās partijas vadītāju, līdz pat savai nāvei 2006. gadā. Viņš saglabāja pilnīgu kontroli pār valsti pēc PSRS sabrukuma. 1999. gada 28. decembrī, parlaments Nijazovu deklarēja par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu, kas tika pieņemts amatā nedēļu pirms vēlēšanām, kurā bija iekļauti tikai kandidāti, kurus izvēlējās Nijazovs. Opozīcijas kandidāti netika atļauti.

Turkmenistāna ir prezidentāla republika. Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs. Kad valsti vadīja Nijazovs, Turkmenistānā bija vienas partijas sistēma. Tomēr 2008. gada septembrī, Tautas padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, pieņemot jaunu konstitūciju. Rezultātā padome tika atcelta un ievērojami palielinājās Parlamenta lielums. 2008. gada decembra konstitūcija arī ļāva izveidot vairākas politiskās partijas.

Pašreizējais Turkmenistānas prezidents ir Gurbanguli Berdimuhamedovs, kurš pārņēma kontroli pār valsti pēc Nijazova nāves 2006. gada decembrī.

Bijusī Komunistiskā partija, kas tagad pazīstama kā Turkmenistānas Demokrātiskā partija, ir valsts dominējošā partija. Politiskās pulcēšanās ir nelegālas, ja vien valdība tās ir atļāvusi.

2013. gadā Turkmenistānā notika pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas. Turkmenistāna bija vienas partijas valsts no 1991. gada līdz 2012. gadam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Turkmenistāna. Starptautiskais Valūtas Fonds. Atjaunināts: 2008-10-09.