Mihails Bahtins

Vikipēdijas lapa
Mihails Bahtins
Михаил Михайлович Бахти́н
Mihails Bahtins
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 17. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Orla, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1975. gada 7. martā (79 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās filozofs, literatūrzinātnieks, mākslas teorētiķis

Mihails Bahtins (krievu: Михаил Михайлович Бахти́н, dzimis 1895. gada 17. novembrī Orlā, Krievijas Impērijā, miris 1975. gada 7. martā Maskavā, PSRS) bija krievu filozofs, literatūrzinātnieks, mākslas teorētiķis, īpaši pievērsies romāna žanra jautājumu un vēstījuma formu izpētei.

Kā literatūrzinātnieks Bahtins tiek saistīts ar krievu formālistiem, viņa darbi bieži tiek salīdzināti ar Jurija Lotmana darbiem. Bahtina agrīnie darbi saistāmi ar neokantiānismu un Ernsta Kasīrera, Maksa Šēlera un Nikolaja Hartmaņa filozofiju.

Īpaši nozīmīgi ir Bahtina darbi par t.s. karnevāla kultūru, galvenokārt darbā "Fransuā Rablē daiļrade un viduslaiku un renesanses tautas smieklu kultūra" (Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и Ренессанса, 1965). Tāpat nozīmīgs ir arī pētījums "Dostojevska poētikas problēmas" (Проблемы поэтики Достоевского, 1979).

Bahtins kļuva īpaši pazīstams rietumu pasaulē tikai pēc savas nāves, kad viņa darbus popularizēja franču poststrukturālisti Jūlija Kristeva un Cvetans Todorovs. Mūsdienās Bahtins tiek uzskatīts ne tikai par vienu no izcilākajiem 20. gs. krievu, bet arī pasaules literatūrzinātniekiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]