Ostrava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ostrava
Ostrava
—  pilsēta  —
Skyline of Ostrava
Ostrava
Red pog.png
Ostrava
Koordinātas: 49°50′08″N 18°17′33″E / 49.83556°N 18.29250°E / 49.83556; 18.29250Koordinātas: 49°50′08″N 18°17′33″E / 49.83556°N 18.29250°E / 49.83556; 18.29250
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgababals Morāvijas-Silēzijas apgabals
Apriņķis Ostravas-pilsētas apriņķis
Dibināta 1267. gads
Platība
 - pilsēta 214 km²
Augstums vjl 260 m
Iedzīvotāji (2013. gads)
 - pilsēta 297 421
 - blīvums 1,450/km²
 - aglomerācijā 1 164 328
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 702 00
Mājaslapa: www.ostrava.cz
Antonīna Dvoržāka teātris Ostravā

Ostrava (čehu: Ostrava) ir pilsēta Čehijas ziemeļaustrumos pie Opavas upes ietekas Oderā. Trešā lielākā pilsēta Čehijā un otra lielākā aglomerācija pēc Prāgas. Sasniedzot vairāk kā 1 164 328 miljonus iedzīvotāju. Atrodas netālu no Polijas un ir Morāvijas-Silēzijas apgabala centrs. Vēsturiski liels ogļu ieguves un metalurģijas centrs, tāpēc Čehoslovākijas laikā pilsētu sauca par "republikas dzelzs sirdi". Mūsdienās lielākā daļa šahtu un rūpnīcu ir aizvērtas, bet pilsēta vēl joprojām ir viena no piesārņotākajām pilsētām Eiropā. Pilsēta ir kandidējusi uz Eiropas kultūras galvaspilsētu 2015, bet zaudēja Plzeņai (Čehija) un Monsai (Beļģija).

Pilsētā atrodas vairākas metalurģiskās kompānijas ArcelorMittal rūpnīcas un kompānijas ASUS ražotne. Kopš 1961. gada notiek tradicionālās vieglatlētikas sacensības "Zelta naglenes".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie atradumi ir pierādījuši, ka pilsēta ir apdzīvota jau vairāk ka 25 000 tūkstošus gadu. Pirmo reizi rakstos pilsēta ir minēta 1229. gadā. Pilsēta tiesības - kopš 1267.gadā, un līdz 18. gadsimta beigām Ostrava bija neliela pilsētiņa ar apmēram tūkstoti iedzīvotāju, kuri nodarbojās ar amatniecību. 1763. gadā pilsētas apkārtnē tika atrastas lielas akmeņogļu atradnes. Tika izveidotas daudzas ogļu ieguves šahtas. 1843. gadā pie Ostravas Solomons fon Rotšīlds uzcēla apkārtnē pirmo metalurģisko rūpnīcu, kurai sekoja vairākas citas. Sākās liels imigrantu pieplūdums un pilsēta strauji paplašinājās. Otrā pasaules kara laikā Ostrava smagi cieta aviācijas uzlidojumos. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti, bet pēc kara, saskaņā ar Beneša dekrētiem, no pilsētas tika padzīti vācu iedzīvotāji. Sākot no 1989. gada daudzas rūpnīcas tika slēgtas. Pārmaiņas ievērojami uzlaboja pilsētas vidi un tās apkārtni.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalnrūpniecības muzejs (Hornické muzeum)
  • Stodolni iela (Stodolní ulice) - pilsētas ievērojamākā iela

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ostrova ir kārtslēcējas Kataržinas Badjurovas (Kateřina Baďurová, 1982), politiķa Oldržiha Černīka (Oldřich Černík, 1921-1994), futbolista Mareka Jankulovska (Marek Jankulovski, 1977), kinorežisores Veras Hitilovas (Věra Chytilová, 1929), skrējējas Tatjanas Kocembovas (Taťána Kocembová, 1962), tenisista Ivana Lendla (Ivan Lendl, 1960), rallista Karela Lopraisa (Karel Loprais, 1949), dziedātāja Jaromīra Nohavicas (Jaromír Nohavica, 1953), britu kinorežisora Karela Reiša (Karel Reisz, 1926-2002), futbolista Libora Sionko (Libor Sionko, 1977) un basketbolista Jana Veselija (Jan Veselý, 1990) dzimtā pilsēta.

1928. gadā pilsētā mira komponists Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854-1928).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]