Oto Arnolds fon Paikuls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Paikuļu dzimtas ģerbonis (1882).

Oto Arnolds fon Paikuls jeb Paijkuls (vācu: Otto Arnold von Paykull, 1662-1707) bija vācbaltiešu virsnieks un alķīmiķis, kas Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja apvienotās Saksijas armijas uzbrukumu Vidzemei 1700. gadā un Polijas-Lietuvas un Saksijas karaspēkus 1705. gada 20. jūlijā notikušajā Varšavas kaujā pret Zviedrijas armiju. Pēc zaudētās kaujas viņš tika saņemts gūstā un 1707. gadā Stokholmā kā nodevējs sodīts ar nāvi.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oto Arnolds fon Paikuls dzimis 1662. gadā Zviedru Vidzemes teritorijā igauņu cilmes (Paiküla) vācbaltiešu dzimtā. Par viņa jaunības gadiem ir maz datu, zināms, ka jau 15 gadu vecumā viņš kā pāžs tika nosūtīts uz Saksijas galmu. Pēc tam viņš kalpoja Saksijas un Francijas armijās. Pēc Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā kļūšanas par Polijas karali Paikuls kā sakšu armijas ģenerālis 1700. gadā piedalījās Lielā Ziemeļu kara pirmajā ofensīvā Zviedru Vidzemē, kur vadīja uzbrukumu Rīgas cietoksnim. noraidīja Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Dālberga piedāvājumu pāriet zviedru pusē. Pēc sakšu sakāves kaujā pie Daugavas pameta dienestu un devās uz savu muižu Brandenburgā.

Krievijas sūtnis Johans Reinholds fon Patkuls pierunāja ģenerāli Paikulu uzņemties apvienotās Polijas-Lietuvas un Saksijas armijas komandēšanu 1705. gada 31. jūlija kaujā pret uzbrūkošo zviedru armiju Varšavas pievārtē. Pēc zaudētās kaujas ģenerālis Paikuls tika saņemts gūstā, aizvests uz Stokholmu un tiesāts kā valsts nodevējs. Spriedums paredzēja viņam "atņemt miesu, godu un mantu". Par spīti Zviedrijas karaļa Kārļa XII vecāsmātes rakstītajam apžēlošanas lūgumam un Paikula it kā sekmīgajam mēģinājumam ar alķīmijas palīdzību iegūt zeltu, viņam 1707. gada 14. februārī tika nocirsta galva.

No Paikula alķīmiski radītā zelta esot izgatavotā monēta ar uzrakstiem „Carol. XII. D(ei). G(ratia). Rex Sue(cia).“ un “hoc aurum arte chemica conflavit Holmiae 1706. O. A. V. Paykul“ vēl arvien glabājas Stokholmas karaliskajā monētu muzejā [1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svenskt biografiskt handlexikon. 1906. Bd. 2, S. 256;
  • Göran Nordberg: Leben Carl des Zwölften Königs in Schweden (deutsche Übersetzung von Heubel). Band II, 1745.
  • Leben Carls des Zwölften, Königs von Schweden. Auf Desselben Befehl beschrieben von Hrn. Gustav von Adlerfeld, Königlichen Cammerherrn. Zweiter Theil. Frankfurt und Leipzig 1741
  • Von Otto Arnold Paykul, Chursächsischem General=Lieutenant. In: (Bernoulli, Joh.): Joh. Reinhold von Patkul´s, ehmaligen Zaarischen General Lieutenants und wirklichen Geheimen Rathes, Berichte an das Zaarische Cabinet in Moskau, von seinem Gesandtschafts-Posten bey August II. Könige von Polen; nebst Erklärung der chiffrirten Briefe, erläuternden Anmerkungen, Nachrichten von seinem Leben und anderen hieher gehörenden Betrachtungen. 1792 – 1797, Berlin, Karl Matzdorff. Dritter Theil, welcher den Beschluss der Beyträge zu Patkuls Lebensgeschichte, nebst einem Anhange von des Chursächsischen General-Lieutenant O. A. von Paykul's Schicksalen enthält; 1797; Seite 321 – 343;
  • Kurtzer doch Warhaffter Bericht/ Von der Glücklichen ACTION, So der Herr General-Lieutenant Nieroth Wider einige Tausend Sachsen und Pohlen bey Warschau Den 31. Julii/ 1705. befochten. Erschienen: o.O.; o. J. [1705]; Umfang: 2 Blatt, kl-4°; Besitzende Bibliothek: UB Greifswald, Signatur 520/Nc 1289 adn 6
  • Mineralogische, chemische und alchymistische Briefe von reisenden und andern Gelehrten an den ehemaligen Chursächsischen Bergrath J. F. Henkel, 3 Theile, 8°, Dresden, Walthersche Buchhandlung. 1794 – 95.
  • Problema chymicum, oder, Des weyland (tit.) Herren General Lieutenants O. A. v. P. chymnischer Proces, wodurch nach Proportion eines Quentleins praeparirten Sulphuris Antimonii, anderthalb Loth Bley in das schöneste und feineste Gold verwandelt worden: allen der wahren Chymie Liebhabern…./ [Otto Arnold von Paykull]; Berlin: Pape, 1719, [8], 20 Seiten; 4°;
  • Under-Ståthållerns Georg Stiernhoffs Bref til Kongl. Rådet m. m. Gr. Knut Posse, ang. Gen. Lieut. Otto Arnold Paykuls execution, af den 6. Febr. 1707. (Bibliografischer Nachweis: C. G. Warmholtz, Bibliotheca historica Sveo-Gothica, Nr. 5484). Vergleiche: C. C. Gjörwells Swenska Bibliothek, Teil 2, Seite 249 – 251 und J. C. Dähnerts Pommersche Bibliothek Band 3, Kap. 3, S. 85;
  • Archiatern Urban Hiaernes Intygande, at Sachsika Gen. Lieut. Otto Arnold Paykull värkeligen warit en Adeptus, eller kunnat göra Guld, upsat a. 1707. mens. Febr. (C. G. Warmholtz, Bibliotheca historica Sveo-Gothica, Nr. 5485);
  • Afskrift af den fångne Gen. Lieut. Paykuls Bref til sin Konung, Kon. Augustum af Pohlen (dat. d. 2. Aug. 1705), 4°; (siehe auch Gjörwells Sw. Bibliothek, 2. Theil, S. 252); (Bibliografischer Nachweis: Winkelmann,Biblioheca Livoniae Historica, Hildesheim, ND 1969, Nr. 5440)
  • Ihrer Königl. Majest. Befehl/ dass alle dero Unterthanen/ welche jetziger Zeit in des Königs von polen und seines Anhangs Dienst/ oder bey dessen Trouppen sich auffhalten/ sich unverzüglich von dannen weg begeben sollen. Datiret Stockholm den 3. Aprilis Anno 1700. Abgedruckt in: Livonica.. Oder einiger Zu mehrer Erläuterung Der Mit Anfang des 1700. Jahrs in Lieffland entstandenen Unruhe dienlicher Stücke und ACTORUM PUBLICORUM. Fasciculus Primus. Seite 55 – 58. Vergleiche: Adlerfeld, 1740, Bd. 1, S. 55;
  • Des Poln. Gen. Majors Paykuls Schreiben an den Königl. Schwedis. General-Gouverneur zu Riga, Graffen von Dahlberg, de 3/13. Febr. 1700; abgedruckt in: Livonica. Oder einiger Zu mehrer Erläuterung Der Mit Anfang des 1700. Jahrs in Lieffland entstandenen Unruhe dienlicher Stücke und ACTORUM PUBLICORUM. Fasciculus Primus. Seite 3 – 5.
  • Hojer, Andreas: König Friederich des Vierten glorwürdigstes Leben. Tondern 1829. Band 1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Martin Ottow: Otto Arnold von Paykul. Krieger, Alchemist und Schicksalsgenosse Patkuls. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums. Band XXII 1975. Lüneburg 1974. S. 51 - 64.