Paikuli
Fon Paikuli (vācu: von Paykull, zviedru: Paijkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības, Kurzemes bruņniecības, Igaunijas bruņniecības un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.
Kopā ar Līveniem, Rozeniem, Ikšķiļiem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paikulu uzvārds (citi rakstības varianti bijuši Paydkull, Paytkull, Paiküll, Paykel) liecina par uzvārda somugrisko izcelsmi — tāpat kā uzvārdos Uxkull, Koskul, Patkul.
Pirmā rakstītā ziņa par Livonijas ordeņa vasali Klāvu no Paitekilas (Clawes Paitekylle) Laisas pilsnovadā atrodama 1398. gadā. Dzimtas ciltsraksti sākas ar Brantu no Paikulas 1461.—1474. gadā, kura dēls Hanss 1508. gadā ieguva Jerves muižu Viruzemē, kas kļuva par dzimtas galveno īpašumu.
Zviedru Igaunijas laikā 1651. gadā ģenerālleitnants Georgs fon Paikuls (1605−1657) ieguva Zviedrijas brīvkungu titulu un 1652. gadā tika uzņemts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. Šai dzimtai piederīgais Oto Arnolds fon Paikuls 1677. gadā iestājās Saksijas kūrfirstistes dienestā un kļuva par Patkula atbalstītāju un alķīmiķi.
Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas un inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā Paikuli dienēja tās armijā. 1746. gadā Paikulu dzimtu iekļāva Igaunijas bruņniecības un 1818. gadā Livonijas bruņniecības matrikulā. Dzejnieks Gustavs Paikuls (1757—1826) 1818. gadā kļuva par Zviedrijas brīvkungu.
Dzimtas piederīgo attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Brīvkungs Gustavs Paikuls (1757–1826)
