Alķīmija

Vikipēdijas raksts

Alķīmija - protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Viens no alķīmiķu mērķiem bija atklāt filozofu akmeni, ar kura palīdzību būtu iespējams pārvērst citus materiālus zeltā. Ar laiku izdevās atklāt vairākus pēc nokrāsas zeltam līdzīgus savienojumus - piemēram, svina jodīdu.

Viena atoma kodola (nuklīda) pārvēršanu citā (piemēram, svina pārvēršanu zeltā) sauc par transmutāciju. Viena elementa atomi cita elementa atomos var pārvērsties kodolreakcijās, tādējādi realizējot seno alķīmiķu sapni. 1980. gadā tika iegūti daži tūkstoši zelta atomu no svina, izmantojot daļiņu paātrinātāju. Šāds zelts ir ļoti dārgs (jo procesam vajag daudz enerģijas) un radioaktīvs, tāpēc šai metodei nav praktiskas nozīmes.

Trīs galvenās lietas, ko alķīmiķi vēlējās atklāt, taču tas viņiem neizdevās bija:

• no jebkura metāla iegūt zeltu;
• iegūt Dzīvības un veselības eliksīru
• gudrības akmens.^{[nepieciešama atsauce]}

[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites

Alķīmija: zinātne, krāpšana vai māksla?