Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes mājdzemdību krimināllieta

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes mājdzemdību krimināllieta (presē dēvēta arī par Jelgavas mājdzemdību krimināllietu[1]) ir krimināllieta, kas tika ierosināta par notikumiem Jelgavā 2019. gada 14.—15. maijā, kad Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudzē mājdzemdībās nomira 21 gadu vecā Līva Jēgermane un viņas zīdainis.[2] Šī lieta ir izpelnījusies mediju un sabiedrības uzmanību tās neikdienišķības un jutīgās tematikas dēļ.

Krimināllietas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada novembrī masu medijos nonāca ziņas par 21 gadus vecas sievietes un viņas zīdaiņa nāvi mājdzemdībās, kas norisinājušās Jelgavā, Pirmajā evaņģēliskajā Jēzus draudzē, kur “mēģina ārstniecības vietā iztikt ar dievpalīgu.”[3]

Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā evanģēliskā Jēzus draudze iesākumā bija daļa no evanģēliskās Jēzus draudzes. To 1899. gadā dibināja latviešu zemnieki, kurus neapmierināja vācu baznīcas, jo tās bijušas “par vaļīgu” — dibinātāji esot vēlējošies būt stingrāki ticībā un sadzīvē, bez liekām ārišķībām, tostarp mācītājiem.[4] 1952. gadā Jēzus draudze sadalījusies divās daļās — viena daļa sevi nodēvējusi par “Pirmo evanģēlisko Jēzus draudzi” un otra ir paturējusi sākotnējo nosaukumu un mūsdienās funkcionē, kā klasiska kristiešu draudze, bet bez mācītāja un baznīcas liturģiskās procedūras.[4][5]

Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze tika oficiāli reģistrēta 1996. gada 2. maijā. Atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam, sākotnēji draudze tika reģistrēta kā pārreģistrējama draudze. 2006. gadā, atbilstoši desmit gadu termiņa notecējumam, draudze tika reģistrēta kā pastāvīga reliģiskā organizācija.[5]

Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms krimināllietas uzsākšanas par draudzes darbību nebija reģistrēti nekādi negatīvi ziņojumi vai sūdzības un, kā apgalvoja draudzes bijušie locekļi, draudze ir bijusi "normāla"[4] līdz par draudzes garīgo līderi kļuva Jānis Dāvids. Kopš J. Dāvids kļuva par draudzes garīgo līderi, draudzes locekļiem ir aizliegts apmeklēt ārstu un dažos gadījumos ir likts pārdot savas mājas un pārcelties uz dzīvošanu vairākām ģimenēm kopā, izceļot, ka draudzes locekļiem nedrīkstot piederēt īpašums, kur dzimis kāds atkritējs.[4][5]

Draudzes locekļiem ir aizliegums skatīties televīziju, teātri, dejot, lasīt laicīgās grāmatas, lietot alkoholu un smēķēt, kā arī veikt citas laicīgās lietas. Sievietēm ir aizliegts valkāt bikses. Kopiena noliedz reliģiskās ārišķības, piemēram, svētbildes, nēsāt krustiņus ķēdītēs un pie kapiem izvietot krustus.[5] Taču draudzes locekļiem nav aizliegts izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, automobiļus un mobilos tālruņus.[4]

Tieslietu laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedza informāciju, ka draudzes bērniem Jelgavas skolās pārsvarā ir labas vai ļoti labas sekmes, taču viņiem ir neattaisnoti kavējumi dažās dienās, kad skolā notiek ekskursijas u.c. skolas pasākumi, tostarp, Ziemassvētku un Mārtiņdienu pasākumi. Viņu vecāki to pamatoja ar apgalvojumu, ka šādos pasākumos citi skolēni var negatīvi ietekmēt viņu atvases. Vecāki arī nelabprāt piekrīt bērnu dalībai olimpiādēs.[6] Tomēr bērni kopumā iesaistās skolas sabiedriski kulturālajā dzīvē un Jelgavas novada Bāriņtiesa konstatēja, ka nav nepieciešams iejaukties Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ģimenes locekļu ģimenēs.[7]

Pēc krimināllietas uzsākšanas līdz presei nonāca informācija, ka draudzes locekļiem no to vadītāju puses ir dots rīkojums “maksimāli normalizēties”.[4][6]

Dzemdību norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūtniecības laikā L. Jēgermane nebija stājusies ārstu uzskaitē, lai sekotu līdzi savai veselībai un augļa attīstībai.[8] L. Jēgermanei 14. maijā sākās dzemdības. Viņas vīrs Renārs, tēvs un “draudzes gans” Valdis Simsons un draudzes garīgā līdera sieva Solvita Dāvida dzemdības pieņēma paši, lai gan nevienam no viņiem nebija medicīniskas izglītības. Kā tiesā liecināja viena no bijušajām draudzes loceklēm, draudzes garīgais līderis liedza apmeklēt ārstus, jo “to uzskatīja par vājas ticības pazīmi, iešanu pret Dieva gribu”.[5]

Dzemdību laikā Līva atkārtoti nonāca bezsamaņas stāvoklī un viņai bijuši krampji. Dzemdību procesā “vīrieši turējuši dzemdētājas kājas, mutē viņai lika karoti”, lai viņa neaizrītos ar savu mēli[8]. Bērns piedzima nedzīvs — nosmacis. Arī pēc dzemdībām L. Jēgermani mocīja krampji un viņa bijusi bezsamaņā. Dienā pēc dzemdībām Līva ir vēmusi zaļas gļotas un 15. maijā Līva nomira no eklampsijas.[5] Viņas vīrs konstatēja nāvi ap plkst. 8 no rīta, neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pāris stundas vēlāk.[9]

Krimināllietas norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krimināllieta tika ierosināta pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta 2.d. par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības, un tās izskatīšana notiek Zemgales rajona tiesā. Apsūdzētie — R. Jēgermans un V. Simsons — tika ievietoti pirmstiesas apcietinājumā, taču S. Dāvida aizturēta netika.

Apsūdzības pusi pārstāvēja prokurore Zinaīda Egle. Tiesas procesā cietušo personu nebija, tādēļ no apsūdzētajiem konpensācija netika pieprasīta.

Pirmajā tiesas sēdē, kas notika 2019. gada oktobra beigās, pirmo liecību tiesā sniedza apsūdzētā R. Jēgermana māsa un vecāki. R. Jēgermana māsa bija draudzes locekle līdz 2016. gadam, bet tad no tās aizgājusi, jo viņasprāt tā ir “pārvērtusies par sektu [..]”. Viņai pēdējais kontakts ar L. Jēgermani bijis 2017. gada novembrī, kad arī L. Jēgermane bija īslaicīgi aizgājusi no draudzes, bet tomēr tajā galu galā atgriezusies. R. Jēgermana vecāki liecībā ir bijuši ļoti uzmanīgi un izvairīgi.[5]

Otrā tiesas sēde norisinājās 25. novembrī. Iesākumā videokonferencē liecību sniedza Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ginekoloģe Dace Rozenberga, kura informēja par mājdzemdību likumisko pusi, kas šajā situācijā netika ievērota. Dr. Rozenberga arī uzsvēra, ka L. Jēgermane nebija stājusies ārstu uzskaitē, lai sekotu līdzi savai veselībai un augļa attīstībai, kas būtu potenciāli novērsis problēmas ar grūtniecību. Tiesas sēdē liecību deva arī L. Jēgermanes bijušais draugs, kuram, lai uzturētu attiecības, bija nepieciešams iestāties draudzē, kurš izteica nožēlu, ka iepriekš neiesniedza sūdzību policijā. Kā arī anonīma bijusī draudzes locekle, kura no draudzes aizbēga 2017. gadā pēc piespiedu laulības ar citu draudzes locekli. Anonīmā persona apgalvoja: “kad Dāvida vēl nebija, draudze bija ļoti normāla un, ka viņam būtu jābūt krimināllietā apsūdzētajam, nevis nelaiķes vīram un tēvam."[8]

Trešā tiesas sēde norisinājās 19. decembrī un tā tika pasludināta par slēgtu pēc apsūdzēto advokātu lūguma.[1][9][10] Sēdes laikā tika grozīti apsūdzēto aizturēšanas nosacījumi un R. Jēgermanis un V. Simsons tika nodoti policijas uzraudzībā, piemērojot aizliegumu izbraukt no valsts.[9] Trešajā sēdē liecinieki bija Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgais līderis “Svētais gars” Jānis Dāvids[10], ārsta palīgs, kurš pēc izsaukuma 15. maijā ieradās draudzē pāris stundas pēc L. Jēgermanes nāves,[9] kā arī četras ar draudzi saistītas personas.[1]

Sabiedrības reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnālists Juris Lorencs savā rakstā Latvijas Avīzē paskaidroja, ka jāņem vērā, ka draudzes locekļi savu rīcību uzskatījuši par pareizu un nav vēlējuši ne Līvai, ne viņas bērnam nāvi. Taču šim faktam nevajadzētu attaisnot apsūdzētos vai no viņiem noņemt atbildību par notikušo. Tajā pašā laikā neviens netiktu tā nosodīts, ja dzemdības būtu pēkšņi sākušās tālu no iespējamās palīdzības, piemēram, mežā. Lorencs apgalvo, ka šī situācija ir radusies no pieaugošās tendences cilvēkiem atteikties no tradicionālās medicīnas, uzsverot, ka mūsdienās slimniekiem nākas cīnīties “līdz pēdējam” un ķerties “pie mazākā salmiņa” iespējams valsts apmaksāto medicīnas vizīšu ilgo gaidīšanas laiku dēļ un dārgo privāto vizīšu dēļ.[11] Lorencs arī ir paskaidrojis savu viedokli, kāpēc šī krimināllieta ieguva tik plašu un mediju uzmanību[11]:

“[notikušais] izpelnījies sabiedrības uzmanību, jo šī nav ikdienišķa tiesu ziņa, bet vienlaikus skar vairākas absolūtas vērtības: veselību, dzīvību, cilvēka brīvību un reliģiju. Plus Krimināllikumu ar tā nepielūdzamo bardzību.”

Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, profesore Skaidrīte Gūtmane aicināja kristiešus nepiedalīties šādās reliģiskās organizācijās, jo tās “degradē patieso Kristus vēsts būtību” un izmanto neirolingvistisko programmēšanu, lai ietekmētu cilvēku zemapziņu un mudinātu rīkoties pēc sektas vadoņa norādījumiem. Viņa apgalvo, ka tā ir viltus praviešu vaina, ka nomira L. Jēgermane un viņas zīdainis. Viņa paskaidroja, ka valstij būtu pienākums parūpēties, ka sektas netiek reģistrētas.[12] Gūtmane arī uzskaitīja iemeslus, kāpēc cilvēki varētu pievienoties šādām reliģiskām organizācijām[12]:

  1. Cilvēks ikdienā jūtas nedroši un tādēļ meklē kādu ārējo spēku, kas viņiem sniegtu drošības sajūtu,
  2. Izglītības sistēmas problēmu dēļ, cilvēkiem varētu trūkt nepieciešamā kritiskā domāšana un sapratne par garīgo jomu.

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns un profesors Andrejs Viks intervijā bilda, ka Valsts drošības dienestam būtu jāpēta draudzes vadītāja Jāņa Dāvida mudinājumi draudzes locekļiem pārdot savus īpašumus un dzīvot komūnās. Viņš pieļauj, ka pēc informācijas apkopošanas pret Dāvidu varētu tikt ierosinātu krimināllieta — ne tikai saistībā ar īpašumiem, bet arī par brīvības ierobežošanu. Kā arī, ka šai reliģiskajai organizācijai būtu jāzaudē valstī reģistrētās draudzes statuss.[13]

Latvijas Universitātes docents un teoloģijas zinātņu doktors Juris Cālītis, atbildē uz Andreja Vika apgalvojumu, ka draudzei būtu jāzaudē reģistrētas draudzes statuss, apšaubīja nepieciešamību valsts līmenī reģistrēt reliģiskās kopienas, apgalvojot, ka tas ir “pārpalikums no agrākiem laikiem”. Viņš uzsvēra, ka reliģijas un valsts attiecības ir ļoti sarežģīts jautājums, jo vēsturē ir pieredzētas abas galējības — viduslaikos reliģija kontrolēja valsti, bet padomju laikos — valsts kontrolēja (aizliedza) reliģiju.[14]

Prasība par draudzes darbības izbeigšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts drošības dienests 2020. gada 17. februārī ģenerālprokuratūrā iesniedza vēstuli un materiālus par Pirmās evanģēliskās Jēzus draudzes darbību (tostarp Jelgavas mājdzemdību krimināllietas laikā konstatētos faktus), kas varētu kalpot kā pamats šīs reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanai. 2020. gada 20. martā tika ziņots, ka (tā laika) ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Vidzemes rajona tiesā iesniedza prasības pieteikumu izbeigt reliģiskās organizācijas darbību. Ģenerālprokurors atzina, ka VDD iesniegtie materiāli saturēja informāciju par Latvijas Republikas Satversmes, pārnacionālu tiesību aktu un Latvijas likumu pārkāpumiem, kā arī sabiedriskā miera un personu veselības apdraudējumu.[15]

Tiesa civillietu sāka izskatīt 2020. gada 12. augustā,[16] taču tiesvedībā iestājās ilgāks pārtraukums saistībā ar COVID-19 pandēmijas izraisītās ārkārtas situācijas izsludināšanu.[17] Lietas izskatīšanas laikā Vidzemes rajona tiesa, veicot draudzes darbības izvērtēšanu, guva pārliecību, ka pēc māju dzemdību incidenta draudzē vairākkārt uzsvērts un mudināts tās locekļiem apmeklēt ģimenes ārstu, kā arī grūtniecēm stāties uzskaitē un sekot līdzi savam veselības stāvoklim. 2022. gada 26. augustā tiesa noraidīja Ērika Kalnmeiera prasību par draudzes darbības izbeigšanu, bet lēma, ka saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 18.panta piektās daļas noteikumiem, draudzei izsakāms brīdinājums.[18]

Atbildē uz pirmās instances (jeb Vidzemes rajona) tiesas spriedumu, prokuratūra iesniedza protestu. Šis jautājums tika atkārtoti izskatīts Vidzemes apgabaltiesā, kas 2023. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu apmierināt prasību izbeigt Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes darbību — lēmumu, kuru būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «Liecināt ieradies draudzes "svētais gans". Traģisko Jelgavas mājdzemdību lietā jauni pavērsieni». Apollo.lv (latviešu). 2019-12-20. Skatīts: 2019-12-31.
  2. ↑ Lursoft. «News.lv: Svētes sektas sāga: dažiem atvērušās acis 10.12.2019 Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai». LLB (latviešu), 2019-12-31. Skatīts: 2019-12-31.
  3. ↑ «Vai jāmirst Dieva vārdā? Šausmīgās dzemdībās mājās Jelgavā mirst bērns un māte». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «"Ir lietas, kuras nedrīkst piedot." Saruna par šokējošo mājdzemdētājas lietu ar tiesu apskatnieku Arti Drēziņu». Apollo.lv (latviešu). 2019-11-30. Skatīts: 2019-12-31.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 «Šausmīgās dzemdībās mājās mirst bērns un māte. Kas ir draudze, kurā liedz doties pie ārsta? Stāsta pilnā versija». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  6. ↑ 6,0 6,1 «“Ir jāizbeidz šī bezjēdzība, iekams nav notikusi jauna traģēdija.” Policija sāk pārbaudīt skandalozo draudzi Jelgavā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  7. ↑ «“Ģimene var noteikt, kur bērns piedalās.” Bāriņtiesa sniedz komentārus par skandalozo draudzi». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 «“Kāpēc apsūdzētajiem tiesā ir advokāti, lai taču viņi paļaujas uz Dievu!?” Uzklausa lieciniekus lietā par traģēdiju mājas dzemdībās Jelgavā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 «Atbrīvo no apcietinājuma draudzes locekļus lietā par mātes un bērna nāvi mājdzemdībās». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  10. ↑ 10,0 10,1 «Traģisko dzemdību lieta – slēgtā sēdē». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Juris Lorencs: Par brīvības robežām. Pārdomas pēc traģēdijas mājas dzemdībās Jelgavā…». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Skaidrīte Gūtmane: Neuzķeries uz kristietības surogāta!». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-31.
  13. ↑ «Traģisko mājdzemdību lieta ⟩ "Šīs dzīvības nevar atgriezt." Profesors Vilks: Vainīgo sodīšana problēmu risina tikai daļēji». Apollo.lv (latviešu). 2019-12-04. Skatīts: 2019-12-31.
  14. ↑ «Saruna ar Juri Cālīti par traģisko mājdzemdību lietu un reliģiju». Apollo.lv (latviešu). 2019-12-07. Skatīts: 2019-12-31.
  15. ↑ «Ģenerālprokurors grib aizliegt Pirmo Evanģēlisko Jēzus draudzi». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-03-04.
  16. ↑ «Nomira 21 gadu vecā mamma un bērns piedzima nosmacis. Sākas tiesvedība par draudzi, kas izvēlējās neizglābt». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-03-04.
  17. ↑ «Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-03-04.
  18. ↑ 18,0 18,1 «Apgabaltiesa lemj izbeigt Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes darbību». www.diena.lv. Skatīts: 2023-03-04.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pirmās_evaņģēliskās_Jēzus_draudzes_mājdzemdību_krimināllieta&oldid=3970019"