Prāgas metro

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Prāgas metro ir metro sistēma Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kas sākusi darboties 1974. gadā. Tā sastāv no trīs līnijām, 54 stacijām. Kopējais līniju garums sasniedz 59 km. Dienā vidēji tiek pārvadāts pusotrs miljons pasažieru. Līniju apkalpo Prāgas pasažieru uzņēmums "Dopravní podnik hlavního města Prahy". Biļetes cena no 2008. gada janvāra ir 26 CZK (~75 santīmi).

Prāgas metro līnijas

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hronoloģija pa gadiem. Iekavās norādīts, ar kuru līniju saistīts šis notikums.

  • 1966. (C) — tiek sākti metro līnijas būvdarbi.
  • 1973. (A) — tiek sākti otrās metro līnijas būvdarbi.
  • 1974. (C) — tiek atklāta 6,6 km gara līnija Florenc — Kačerov ar 9 stacijām (Florenc, Hlavní nádraží, Muzeum, I.P.Pavlova, Vyšehrad, Pražského povstání, Pankrác, Budějovická, Kačerov).
  • 1975. (C) — tiek sākti darbi pie līnijas pagarināšanas uz austrumiem.
  • 1976. (A) — tiek sākti darbi pie vēl neatklātās līnijas pagarināšanas.
  • 1978. (A) — tiek atklāta vēl viena līnija Dejvická — Náměstí Míru. Šai 4,7 km posmā ir 7 stacijas (Dejvická, Hradčanská, Malostranská, Staroměstská, Můstek, Muzeum, Náměstí Míru).
  • 1978. (C) — tiek sākti būvdarbi pie līnijas pagarināšanas arī uz otru pusi.
  • 1979. (B) — tiek sākti trešās līnijas izbūves darbi.
  • 1980. (A) — tiek atklāts 2,6 km garais līnijas pagarinājums Náměstí Míru — Želivského ar 3 jaunām stacijām (Jiřího z Poděbrad, Flora, Želivského).
  • 1980. (C) — tiek atklāts līnijas pagarinājums uz austrumiem Kačerov — Háje. Pagarinājuma garums 5,3 km, posmā izbūvētas 4 jaunas stacijas (Roztyly, Chodov, Opatov, Háje).
  • 1982. (A) — tiek sākti darbi pie neliela līnijas pagarinājuma par 1 staciju.
  • 1984. (B) — tiek sākti vēl neatklātās līnijas pagarināšanas darbi.
  • 1984. (C) — tiek atklāts 2,2 km garais līnijas pagarinājums Florenc — Nádraží Holešovice. Izbūvētas 2 jaunas stacijas (Vltavská, Nádraží Holešovice).
  • 1985. (A) — tiek sākti darbi pie vēl nepabeigtā pagarinājuma pagarināšanas par 1 staciju.
  • 1985. (B) — tiek atklāta 4,9 km garā līnija Smíchovské nádraží — Florenc. Jaunajā līnijā 7 stacijas (Smíchovské nádraží, Anděl, Karlovo náměstí, Národní třída, Můstek, Náměstí Republiky, Florenc).
  • 1986. (B) — tiek sākti līnijas pagarināšanas darbi uz otru pusi.
  • 1987. (A) — tiek atklāts 1,3 km garais līnijas pagarinājums līdz stacijai Strašnická.
  • 1988. (B) — tiek atklāts līnijas pagarinājums Smíchovské nádraží — Nové Butovice. Pagarinājuma garums - 4.9 km, 3 jaunas stacijas (Radlická, Jinonice, Nové Butovice). Drīz vien tiek sākti darbi pie šī pagarinājuma pagarināšanas.
  • 1990. (A) — tiek atklāts 1,4 km garais līnijas pagarinājums līdz stacijai Skalka.
  • 1990. (B) — tiek atklāts līnijas pagarinājums Florenc — Českomoravská. Garums - 4.4 km. Jaunu staciju skaits - 4 (Křižíkova, Invalidovna, Palmovka, Českomoravská).
  • 1991. (B) — tiek sākti darbi pie līnijas pagājušajā gadā atklātā posma pagarināšanas.
  • 1994. (B) — tiek atklāts 5,1 km garš līnijas pagarinājums Nové Butovice — Zličín ar 5 jaunām stacijām (Hůrka, Lužiny, Luka, Stodůlky, Zličín).
  • 1998. (B) — tiek atklāts pagarinājums Českomoravská — Černý Most, tā garums - 6,3 km, atklātas 3 jaunas stacijas (Vysočanská, Rajská zahrada, Černý Most).
  • 2000. (C) — tiek sākti līnijas pagarināšanas būvdarbi.
  • 2001. (B) — 1998. gadā atklātajā pagarinājumā tiek atklātas 2 jaunas stacijas (Kolbenova, Hloubětín).
  • 2004. (C) — tiek atklāts pagarinājums Nádraží Holešovice — Ládví, 4 km garš, ar 2 jaunām stacijām (Kobylisy, Ládví). Tai pašā laikā sākas darbi pie šī pagarinājuma pagarināšanas.
  • 2008. (C) — atklāts 4,6 km garais pagarinājums Ládví — Letňany ar 3 jaunām stacijām (Střížkov,Prosek, Letňany).

[1]

Līnijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A līnija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A līnijas stacija MŮSTEK
A līnijas stacija HRADČANSKÁ

A līniju mēdz dēvēt arī par zaļo līniju — visās kartēs un plānos to atzīmē zaļā krāsā. Līnijas maršruts ir Dejvická — Skalka. Līnija ir 10 km gara un sastāv no 12 stacijām. Līnijas dziļums ir sākot no 7,50 metriem līdz 52 metriem. Brauciena ilgums no viena gala līdz otram ir apmēram 20 minūtes. Līnija darbojas laikā no 5:00 līdz 24:00. Metro vilcienu intervāls ir sākot no 2 minūtēm darbdienu rītos līdz 10 minūtēm vakaros un brīvdienu rītos. Līniju apkalpo metro vilciens Škoda a.s. Plzeň 81-71M. Ar B līniju A līnija krustojas stacijā MŮSTEK, bet ar C līniju tā krustojas stacijā MUZEUM.

B līnija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

B līnijas stacija ANDĚL
B līnijas tunelis starp stacijām LUŽINY un HŮRKA

B līnija tiek dēvēta par dzelteno līniju. Tās maršruts ir Zličín — Černý Most. Tā ir 25,7 km gara, 0 — 40,3 metrus dziļa līnija ar 24 stacijām. Brauciena ilgums no viena gala līdz otram ir aptuveni 40 minūtes. Līnija darbojas laikā no 5:00 līdz 24:00. Līnijas intensitāte ir no 2 minūtēm darbdienu rītos līdz 10 minūtēm vakaros un agros rītos. Šo līniju apkalpo 81-71 un Škoda a.s. Plzeň 81-71M vilcieni. Ar A līniju šī līnija krustojas stacijā MŮSTEK, bet ar C līniju — stacijā FLORENC.

C līnija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

C līnijas stacija NÁDRAŽÍ HOLEŠOVICE
C līnijas stacija KOBYLISY

C līnija tiek saukta par sarkano līniju. C līnijas maršruts kopš 2008. gada maija ir Letňany — Háje. Šīs līnijas garums ir 22,4 km, līnijas dziļums ir 0 — 31,5 m, līnijā ir 20 stacijas. Brauciens no viena gala līdz otram prasa apmēram 35 minūtes. Arī šī līnija darbojas no 5:00 līdz 24:00. Līnijas intensitāte ir sākot ar 1:55 (m:ss) darba dienu rītos un beidzot ar 10 minūtēm vakaros un svētdienu rītos. Šo līniju apkalpo jaunais un modernais Siemens, AdTranz M1 vilciens. Krustošanās stacija ar A līniju ir MUZEUM, bet ar B līniju FLORENC.

Metro vilcieni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

[2]

Ečs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ečs metro vilciens
Ečs metro vilciens

Par pirmo metro vilcienu Prāgā pieņemts uzskatīt Ečs. Tie no 1974. gada līdz pat 1997. gadam apkalpoja Prāgas metro C līniju. Šie vilcieni tika izgatavoti Krievijas Mitiščinskas mašīnbūves rūpnīcā (Мытищинский машиностроительный завод, tagad Metrovagonmaš) no 1972. līdz 1976. gadam. Parasti sastāvs bija no 3 vagoniem, taču mēdza būt arī gadījumi, kad sastāvā bija 4 vai 5 vagoni. Vilciena maksimālais ātrums bija 80 km/h.

81-71[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

81-71 metro vilciens
81-71 metro vilciena interjers

1978. gadā Prāgas metro sāka kursēt Mitiščinskas mašīnbūves rūpnīcā ražotie metro vilcieni 81-71, kas vēl sastopami Maskavā, Sanktpēterburgā, Kijevā, Baku, Tbilisi, Novosibirskā, Minskā, Dņepropetrovskā, Samarā, Ņižņijnovgorodā, Jekaterinburgā, Varšavā, Budapeštā, Sofijā, Erevānā un Taškentā. Šie metro vilcieni vēl aizvien apkalpo Prāgas metro B līniju. Parasti sastāvs veidots no 4 vagoniem: 2 vadības un 2 parastiem. Metro vilciena maksimālais ātrums ir 90 km/h, taču reiz ir sasniegts rekords: 120 km/h.

81-71M[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

metro vilciens 81-71M
metro vilciens 81-71M rūpnīcā

Kopš 1996. gada Prāgas metro A un B līnijā sāka kursēt 81-71 metro vilcienu modifikācija 81-71M. Modernizēšanu veica firma Škoda a.s. Plzeň. Šiem metro vilcieniem ir izmainīts interjers, uzlabota elektronika, uzlabots arī ārējais izskats. Metro spējas ir gandrīz tādas pašas kā pamatvilcienam 81-71, ir veikti daži uzlabojumi ritošajās detaļās un motorā. No 2006. gada šādi paši modernizētie vilcieni sastopami arī Tbilisi.

M1[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siemens, AdTranz M1
M1 interjers

1998. gadā tika nolemts par jaunu vilcienu piegādi Prāgas pilsētas metro C līnijai. 2000. gadā C līniju sāka apkalpot firmu Siemens un AdTranz kopīgi izgatavotais M1. Jaunais M1 ir ļoti pievilcīgs pēc izskata, ar ļoti ērtu un labu interjera risinājumu (sastopami 2 interjera veidi), ļoti kluss, ērts, ar līganu braukšanu un patīkamu darbošanās skaņu. Tam ir ērta durvju attaisīšanas poga. Katrā vagonā ir vairāki elektroniskie tablo. Sastāvu veido 5 vagoni. Arī šī metro vilciena maksimālais ātrums ir 80—90 km/h. Elektroenerģiju M1 saņem pa trešo sliedi.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tondatei