Samara

Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par salu Filipīnās skatīt rakstu Samara (sala).

Самара

Iedzīvotāji (2005)

1 134 730

Dibināta

1586.g

Pilsēta no

1780.g

Citi nosaukumi

Kuibiševa (Куйбышев)
(1935 - 1990)

Federācijas subjekts (субъект Федерации)

Samaras apgabals

federālais apgabals (федеральный округ)

Pievolgas federālais apgabals

Mājaslapa

city.samara.ru

Samara (krievu: Самара) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas. Apgabala centrs. Liels rūpniecības centrs (lidmašīnas (TU), kosmosa kuģi (Sojuz)).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu]

Dibinājis cars Fjodors Joanovičs kā cietoksni Volgas krastā militāro un muitas funkciju veikšanai. Pilsēta turpmāk attīstās kā tirdzniecības centrs.

1670.gadā Samāru ieņem Stepana Razina karaspēks, bet 1773.gadā tā ir pirmā pilsēta, kas pāriet Jemeļjana Pugačeva pusē.

XIX.gs Samara kļūst par lielu labības tirdzniecības centru.

1935.gadā pilsēta tiek pārdēvēta par Kuibiševu - padomju saimnieciskā darbinieka Valeriana Kuibiševa vārdā.

2.pasaules kara laikā, kad notiek kauja par Maskavu, Kuibiševa kļūst par PSRS rezerves galvaspilsētu, šeit tiek uzbūvēts Staļina bunkurs un pārvietotas daudzas valsts iestādes. Kara laikā attīstās militārā rūpniecība (kaujas lidmašīnu IL-2 ražošana).

1990.gadā pilsēta tiek pārdēvēta senajā nosaukumā par Samaru.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu]

Iedzīvotāju skaits

Pēc 2008. gada janvāra datiem Samarā dzīvo 1 158 000 iedzīvotāju. Aglomerācijā dzīvo 2,3 miljoni cilvēku (3. vieta Krievijā pēc Maskavas un Sanktpēterburgas).

Samaras iedzīvotāju skaita izmaiņas (tūkstošos cilvēku)
Gads	1897	1923	1926	1939	1956	1959	1962	1967	1970	1973	1976	1979
Skaits	91,7	147,4	172	390	760	806	881	992	1045	1117	1162	1216,2
Gads	1982	1986	1989	1992	1996	1998	2000	2001	2003	2005	2006	2007
Skaits	1243	1267	1254,4	1239,2	1208,3	1160,3	1156,1	1143,6	1157,9	1133,4	1143,3	1139,1
Gads	2008
Skaits	1158,1

Nacionālais sastāvs

Samaras iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem
Tautība	Iedz. skaits	Procentos no pilsētas iedzīvotāju skaita (%)
Krievi	1 036 857	88,1
Tatāri	40 327	3,4
Ukraiņi	19 178	1,8
Mordovieši	17 861	1,5
Čuvaši	15 252	1,3
Armēņi	7 140	0,4
Ebreji	5 231	0,4
Baltkrievi	4 835	0,4
Azerbaidžāņi	4 468	0,4
Baškīri	1 849	0,2
Kazahi	1 731	0,1
Uzbeki	1 618	0,1
Vācieši	1 506	0,1
Gruzīni	1 459	0,1
Čigāņi	1 296	0,1
Tadžiki	1 234	0,1
Marieši	712	0,1
Moldāvi	665	0,1
Čečeni	456	0,0
Kirgīzi	391	0,0
Citas tautības un cilvēki, kuri nenorādīja tautību	12 362	1,1