Taškenta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Taškenta
uzbeku: Toshkent, Тошкент
krievu: Ташкент
Skats uz Taškentu no putna lidojuma
Skats uz Taškentu no putna lidojuma
Official seal of Taškenta
Emblēma
Taškenta
Red pog.png
Taškenta
Atrašanās vieta Uzbekistānā
Koordinātas: 41°16′″N 69°13′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Vilajets Taškentas vilajets
Apdzīvota 5. līdz 3. gadsimts p.m.ē.
Platība
 - Kopējā 334,8 km²
Iedzīvotāji (2008)
 - kopā 2 200 000
 - blīvums 6 571,1/km²
Laika josla   (UTC+5)
Mājaslapa: http://tashkent.uz/

Taškenta (uzbeku: Toshkent) ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju un tā ir arī atsevišķā Taškentas vilajeta centrs. Tā atrodas uz ziemeļiem no lielā zīda ceļa, pie Kazahstānas robežas.

Taškentas centrālā stacija

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās vārds pirmoreiz minēts 5. gadsimta ķīniešu avotos ar nosaukumu "Ši" vai "ŽeŠi" (ķīniešu: 石 vai 赭時), vēlāk tas pārveidojās par "Taša" (Šaša), kas tjurku valodās nozīmē "akmens". Tikai 16. gs. izveidojās pilsētas vārds "Toškant", kas nozīmēja "akmens pilsēta".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas aizsākumi ir meklējami agrajos viduslaikos, 4.-5. gadsimtā. 751. gadā Taškentu ieņēma arābi. Tā vienlaikus bija arī ķīniešu ietekmes rietumu robeža, un šajā vietā apstājās arābu ekspansija. Pēc Taškentas nonākšanas arābu pārvaldē, šeit izplatījās islāms. Tašā tika kalti sudraba dirhemi, kas atrasti arī Latvijas teritorijā. 9. un 10. gadsimtā pilsētu bija ieņēmuši samanīdi, 11. gs. avotos Taškenta pirmoreiz tika dēvēta par pilsētu. 1220. gadā pilsētu iekaroja Čingishans un iekļāva savā impērijā. 14. gadsimtā pilsētu iekaroja Tamerlana (Timura Klibā) armija. Arī turpmākos gadsimtus pilsēta atradās mongoļu cilšu interešu laukā.

17. un 18. gadsimtā, sevišķi cara Pētera I valdīšanas laikā, tika izveidoti ekonomiskie un diplomātiskie kontakti ar Krieviju. 1839. gadā Krievijas imperators Nikolajs I ieņēma Taškentu, kas kļuva par krievu Turkestānas novada jeb ģenerālgubernatūras (krievu: Туркестанский Край, Туркестанское генерал-губернаторство) pārvaldes centru. Pēc Oktobra revolūcijas tika izveidota Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika ar Taškentu kā galvaspilsētu. 1924. gadā Taškenta tika iekļauta jaunizveidotajā Uzbekijas PSR, taču tikai 1930. gadā tā kļuva par Uzbekijas galvaspilsētu.

1966. gada 25. aprīlī pilsēta tika pamatīgi izpostīta zemestrīces rezultātā.

1991. gada 31. augustā Uzbekistānā tika pasludināta neatkarība un Taškenta kļuva par Uzbekistānas Republikas galvaspilsētu.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Taškenta