Kijeva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kijeva
Київ
Maidan at night.JPG
Flag of Kijeva
Karogs
Kijeva
Ģerbonis
Ukrainas karte ar KijevuUkrainas karte ar Kijevu
Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E / 50.45000; 30.52333Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E / 50.45000; 30.52333
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Municipalitāte Kijevas pilsētas municipalitāte
Rajoni
Administrācija
 - Mērs Gaļina Gerega (v.i.)
Augstums vjl 179 m
Iedzīvotāji (2008. gads)
 - kopā 2 819 566
 - blīvums 3 299/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 01xxx-04xxx
Tālruņu kods +380 44
Auto reģistrācijas numurs AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT)
Sadraudzības pilsētas Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Minska, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne
Mājaslapa: http://www.kmr.gov.ua

Kijeva, arī Kijiva (ukraiņu: Київ), ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Liels ekonomikas un kultūras centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā. Austrumslāvu civilizācijas "šūpulis".

Dibināta ap 5 gadsimtā kā tirdzniecības apmetne austrumslāvu apdzīvotos apvidos, kur tirdzniecība notika starp Skandināviju un Bizantiju. 7. un 8. gadsimtā Kijeva bija Hazārijas pakļautībā.

988. gadā Kijevā lielkņazs Sv. Vladimirs sāka Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākas Sv.Sofijas katedrāles (galvenā austrumslāvu - kristiešu svētvieta) celtniecība. No 1196. gada Kijeva kļūst par Kijevas Krievzemes galveno centru. 1238.gadā Kijevu gandrīz pilnīgi noposta mongoļi-tatāri, un sākas Kijevas kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijeva saglabā reliģiskā centra funkcijas.

No 1362. gada ietilpst vispirms Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk apvienotajā Polijas-Lietuvas valstī, bet 1667. gadā iekļauta Krievijas impērijā.

Jaunu uzplaukumu Kijeva piedzīvo 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijeva ir ukraiņu nacionālistu galvaspilsēta, pretstatā Harkivai, kas ir boļševiku centrs.

Kad nodibinās Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta ir Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļūst Kijeva.

2.pasaules kara laikā Kijeva tiek gandrīz pilnīgi nopostīta. 1991. gadā Kijeva kļūst par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu.

2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijeva ir galvenā t.s. Oranžās revolūcijas arēna.

Kijevā dzimušie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Rekordaugsta temperatūra (°C) 11.1 17.3 22.4 29.1 33.6 35.0 39.4 39.9 33.8 29.5 23.2 13.4 39.9
Vidējā augstākā temperatūra (°C) -1.5 -0.2 5.0 13.6 20.4 23.6 24.9 24.4 19.2 12.1 4.4 0.4 12.2
Vidējā temperatūra (°C) -4.3 -3.3 1.3 8.9 15.1 18.3 19.5 18.9 13.8 7.9 1.8 -2.0 8.0
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -7.0 -6.2 -1.8 4.9 10.1 13.4 14.6 14.1 9.5 4.4 -0.6 -4.3 4.3
Rekordzema temperatūra (°C) -31.1 -32.2 -24.9 -10.4 -2.4 2.4 5.8 3.3 -2.9 -17.8 -21.9 -30.0 -32.2
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 38 37 36 49 53 75 85 56 58 37 51 46 621

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]