Rīgas Politehniskā augstskola
|
Rīgas Politehniskā augstskola |
|
|---|---|
 |
|
| Dibināta | 1862. gadā |
| Atrašanās vieta | Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), Rīga |
| Tips | Privāta augstskola |
| Studenti | Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students |
| Mājaslapa | [1] |
Rīgas Politehniskā augstskola (vācu: Polytechnikum zu Riga, krievu: Рижское политехническое училище) pastāvēja no 1862. līdz 1896. gadam, kad tā tika pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām Latvijas augstskolām, tai skaitā Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Lauksaimniecības universitātei.[1]
Satura rādītājs |
Augstskolas izveide [izmainīt šo sadaļu]
Vidzemes guberņas augstākās izglītības centrs bija Tērbatas Universitāte, taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu.
1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, Kurzemes, Vidzemes un Sāmsalas bruņniecība, Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, Tallinas pilsēta, Tallinas un Rīgas biržas. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola.
1863. gadā darbību uzsāka Ķīmijas, Inženieru, Lauksaimniecības un Fabrikantu nodaļas, 1864. gadā - Mašīnbūves (Mehānikas), 1868. gadā - Tirdzniecības (Komercijas), 1869. gadā - Arhitektūras (Celtniecības) un Mērniecības nodaļas. Fabrikantu un Mērniecības nodaļas studentu trūkuma dēļ tika slēgtas - pirmā 1865. gadā, otrā - 1888.gadā.[2]
Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram Krievijas impērijas pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika vāciski.
Atrašanās vieta [izmainīt šo sadaļu]
Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā.
Augstskolas direktori [izmainīt šo sadaļu]
- 1862.—1875. Ernests Nauks (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors;
- 1875.—1885. Gustavs Kīzerickis (Gustav von Kiezeritzky, 1830—1896) matemātikas profesors;
- 1885.—1891. Augusts Līventāls (August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors;
- 1891.—1896. Teodors Grēnbergs (Theodor Groenberg, 1845—1910) fizikas profesors.
Slaveni profesori [izmainīt šo sadaļu]
- Vilhelms Ostvalds - ķīmijas profesors (1881.-1887.)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Rīgas Tehniskajai universitātei — 140, Zinātnes Vēstnesis, 2002. gada 7. oktobris: 16 (245), informācija iegūta 10.10.2008.
- ↑ Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919)
Ārējas saites [izmainīt šo sadaļu]
- Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture
- Zinātne Rīgā 800 gados, Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā
