Aleksandrs II Romanovs

Vikipēdijas raksts

Aleksandrs II
Александр II

Tituls	Krievijas imperators, Polijas karalis, Somijas lielkņazs
Pie varas	1855. gada 18. februārī - 1881. gada 1. martā
Kronēšana	1856. gada 26. augustā, Uspenskas katedrāle, Maskava
Priekšgājējs	Nikolajs I (Николай I)
Pēctecis	Aleksandrs III (Александр III)
Dinastija	Romanovu dinastija
Tēvs	Nikolajs I (Николай I)
Māte	Aleksandra Fjodorovna (Hohencollernu dinastija) (Александра Фёдоровна)
1. sieva	Marija Aleksandrovna (Hesenes dinastija) (Мария Александровна)
Bērni	Aleksandra Aleksandrovna (Александра Александровна) Nikolajs Aleksandrovičs (Николай Александрович) Aleksandrs III (Александр III) Vladimirs Aleksandrovičs (Владимир Александрович) Aleksejs Aleksandrovičs (Алексей Александрович) Marija Aleksandrovna (Мария Александровна) Sergejs Aleksandrovičs (Сергей Александрович) Pāvels Aleksandrovičs (Павел Александрович)
2. sieva (morgāniska laulība)	Jekaterina Dolgorukova (Екатерина Долгорукова)
Dzimis	1818. gada 17. aprīlī Maskava,  Krievija
Miris	1881. gada 1. martā Sanktpēterburga,  Krievija
Apglabāts	Pētera-Pāvila katedrāle, Sankpēterburga

Aleksandrs II Romanovs, Atbrīvotājs (krievu: Александр II Николаевич Романов, Освободитель; dzimis 1818. gada 17. aprīlī, miris 1881. gada 1. martā, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas imperators no 1855. līdz 1881. gadam), Polijas karalis (1855. — 1881.), Somijas lielkņazs (1855. — 1881.).

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Tēvs - imperators Nikolajs I, māte - imperatrise Aleksandra. Dzimis 1818. gada 17. aprīlī (6. jūlijā pēc jaunā stila).

1841. gadā Aleksandrs aprecējās ar Hesenes-Darmštates princesi Mariju (vācu: Maximiliane Wilhelmine Auguste Sophie Marie von Hessen und bei Rhein, pareizticībā kristita kā Marija - Мария Александровна, 1.07.1824. - 22.05.1880.).

Bērni:

• meita Aleksandra (Александра Александровна, 1842.-1849.)
• dēls Nikolajs (Николай Александрович, 1843.-1865.)
• dēls Aleksandrs (Александр Александрович, 1845.-1894.)
• dēls Vladimirs (Владимир Александрович, 1847.-1909.)
• dēls Aleksejs (Алексей Александрович, 1850.-1908.)
• meita Marija (Мария Александровна, 1853.-1920.)
• dēls Sergejs (Сергей Александрович, 1857.-1905.)
• dēls Pāvils (Павел Александрович, 1860.-1919.)

1881. gadā aprecējās otru reizi - ar kņazieni Katrīnu Dolgorukovu (Долгорукова, Екатерина Михайловна, 1847.-1922.)

Kā troņmantnieku tēvs viņu iesaistīja valsts pārvaldē uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas: 1834. gadā viņš sāka strādāt Senātā, 1835. gadā kļuva par Svētās Sinodes locekli, no 1841. gada Valsts padomes loceklis, no 1942. gada Ministru komitejas loceklis.

1837. gadā apceļoja 29 Krievijas impērijas Eiropas daļas, Aizkaukāza un Rietumsibīrijas guberņas. 1838.-1839. gados apceļoja Eiropu.

Miris teroristu sarīkotā atentātā 1881. gada 1. martā (13. martā pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā.

[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika

1856. gadā izsludināja amnestiju dekabristiem, par piedalīšanos poļu dumpī notiesātajiem. Uz 3 gadiem pārtrauca rekrutēšanu armijā.

1861. gadā izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu (pēc Baltijas guberņu parauga, kur reforma jau bija notikusi). Uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un armijas (piemēram, atcēla miesassodus) reformas. Ierobežoja cenzūru.

1863.-1864. gados apspieda otro poļu sacelšanos.

[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika

Pirmais ārpolitiskais akts bija 1856. gada Parīzes miera līguma parakstīšana, kas izbeidza Krimas karu.

Turpināja impērijas ekspansiju uz dienvidaustrumiem. Sekmīgi pabeidza Kaukāza iekarošanu (Kaukāza karš (1817-1864)). 1865.-1881. gados pievienoja impērijai lielu daļu Vidusāzijas (Rietumturkestānu).

1867. gadā pārdeva ASV Aļasku.

1877.-1878. gados ne visai veiksmīgs karš ar Osmaņu impēriju.

Priekštecis: Nikolajs I

Krievijas imperators 1855.-1881.

Pēctecis: Aleksandrs III