Rūdolfs Virhovs
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (vācu: Rudolf Ludwig Karl Virchow; dzimis 1821. gada 13. oktobrī, miris 1902. gada 5. septembrī) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis. Modernās patoloģijas pamatlicējs. Devis būtisku ieguldījumu sociālās medicīnas attīstībā.
Dzimis Pomerānijā. Studējis Prūsijas Militārājā akadēmijā. Pēc studijās strādāja Charité slimnīcā, Humbolta Berlīnes universitātē, vēlāk Vircburgas universitātē.
Virhovs uzskatāms par citopatoloģijas, zinātnes kura apskata šūnu patoloģijas, pamatlicēju. Pirmoreiz izskaidroja vairāku slimību (piemēram, leikēmijas) būtību. Atbalstīja un ieviesa zinātnes apritē Roberta Rēmaka uzskatu par jaunu šūnu veidošanos dalīšanos rezultātā.
Rūdolfs Virhovs proponēja modernās sanitārijas nozīmi cīņā pret slimībām. Gan Prūsijas, gan Impērijas parlamenta deputāts un viens no redzamākajiem Oto fon Bismarka oponentiem.
Nodarbojās ar senatnes pētniecību. Piedalījās Heinriha Šlīmaņa arheoloģiskajos izrakumos Trojā. 1877.gada vasarā Rūdolfs Virhovs ieradās Latvijā un datēja Āraišu ezerpili.