Rūdolfs Virhovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rūdolfs Virhovs
Rudolf Virchow
Rūdolfs Virhovs
Personīgā informācija
Dzimis 1821. gada 13. oktobrī
Šīfelbeina, Prūsijas karaliste
(mūsdienās Svidvina, Karogs: Polija Polija)
Miris 1902. gada 5. septembrī (80 gadi)
Berlīne, Vācijas impērija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Paraksts Rudolf Virchow signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna, patoloģija, sociālā medicīna
Darba vietas Humbolta Berlīnes universitāte, Vircburgas universitāte
Alma mater Prūsijas Militārā akadēmija
Studenti Frīdrihs Daniels fon Reklinghauzens, Francis Boass, Lotārs Meiers
Sasniegumi, atklājumi citopatoloģijas pamati, šūnu dalīšanās
Apbalvojumi Kopleja medaļa

Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (vācu: Rudolf Ludwig Karl Virchow; dzimis 1821. gada 13. oktobrī, miris 1902. gada 5. septembrī) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis. Modernās patoloģijas pamatlicējs. Devis būtisku ieguldījumu sociālās medicīnas attīstībā.

Dzimis Pomerānijā. Studējis Prūsijas Militārājā akadēmijā. Pēc studijās strādāja Charité slimnīcā, Humbolta Berlīnes universitātē, vēlāk Vircburgas universitātē.

Virhovs uzskatāms par citopatoloģijas, zinātnes kura apskata šūnu patoloģijas, pamatlicēju. Pirmoreiz izskaidroja vairāku slimību (piemēram, leikēmijas) būtību. Atbalstīja un ieviesa zinātnes apritē Roberta Rēmaka uzskatu par jaunu šūnu veidošanos dalīšanos rezultātā.

Rūdolfs Virhovs proponēja modernās sanitārijas nozīmi cīņā pret slimībām. Gan Prūsijas, gan Impērijas parlamenta deputāts un viens no redzamākajiem Oto fon Bismarka oponentiem.

Nodarbojās ar senatnes pētniecību. Piedalījās Heinriha Šlīmaņa arheoloģiskajos izrakumos Trojā. 1877.gada vasarā Rūdolfs Virhovs ieradās Latvijā un datēja Āraišu ezerpili.