Robežnieku pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Skaistas, Kalniešu un Indras pagastiem, Dagdas novada Konstantinovas pagasts, Asūnes pagasts un Ķepovas pagasts pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Robežnieki (pagasta centrs), Skuki, Pļeiki, Nauļāni, Gromiki, Auguļova, Joņini, Pipiri, Ikaženci.
Atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Augstākie pauguri pagastā atrodas Skukos; augstākais ir Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.
- Lielais Gusena ezers (120 ha)
- Garais ezers (71,2 ha)
- Ormijas ezers (66,4 ha)
- Nauļānu ezers (55,0 ha)
- Baltais ezers (daļa atrodas Baltkrievijā, kopplatība 41,3 ha, no kuriem Latvijā - 35,3 ha)
- Ildžs (24,9 ha)
- Sļepuru ezers (16,4 ha)
- Mateika ezers (16,4 ha)
- Žabinka ezers (10,2 ha)
- Mošņica (10 ha)
Pagastā esošie purvi ir nelieli: Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.
1935. gadā Daugavpils apriņķa Pustiņas pagasta platība bija 132,47 km² un tajā dzīvoja 4274 iedzīvotāji.[2] 1938. gadā pagastu pārdēvēja par Robežnieku pagastu. 1945. gadā pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Robežnieku ciemam1954. gadā pievienoja likvidēto Novļānu ciemu, 1979. gadā - likvidēto Joniņu ciemu.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Robežnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.