Vitebskas apgabals

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vitebskas apgabals
Віцебская вобласць/Витебская область
—  apgabals  —
Svētās Sofijas katedrāle Polockā, priekšplānā Daugava
Svētās Sofijas katedrāle Polockā, priekšplānā Daugava
Flag of Vitebskas apgabals
Karogs
Coat of arms of Vitebskas apgabals
Ģerbonis
Vitsebsk Voblast in Belarus.svg
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Centrs Vitebska
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 40 049,99 km²
Iedzīvotāji (2009)
 - Kopā 1 230 821
 - Blīvums 30,7/km²
 - Etniskais sastāvs baltkrievi (82,0%)
krievi (13,6%)
Mājaslapa: http://www.vitebsk-region.gov.by/

Vitebskas apgabals (baltkrievu: Ві́цебская во́бласць, krievu: Ви́тебская о́бласть) ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Mogiļevas un Minskas apgabaliem dienvidos un Grodņas apgabalu rietumos, kā arī ar Lietuvu rietumos, Latviju ziemeļrietumos un Krievijas Pleskavas apgabalu ziemeļos un Smoļenskas apgabalu austrumos.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vitebskas apgabalā atrodas daudz ezeru. Dienvidos atrodas Čašņiku līdzenums un Verhņebjarezinas zemiene. Austrumos - Lučosas zemiene. Ziemeļaustrumos - Suražas zemiene. Apgabala centrs un rietumu daļa atrodas Polockas zemienē, kas aizņem gandrīz pusi no apgabala teritorijas. Ceturto daļu apgabala aizņem augstienes.

Klimats - mēreni kontinentāls ar ilgām un aukstām ziemām un vēsām, mitrām vasarām. Janvārī vidējā temperatūra svārstās no -6.5°C rietumos līdz -8.5°C austrumos. Jūlija temperatūra - ap 17-18°C. Vidējais nokrišņu daudzums - no 600mm zemienēs līdz 750mm augstienēs. Ap 70% nokrišņu ir gada siltajā sezonā. Veģetācijas periods ir 180-190 dienas ilgs.

Vitebskas apgabals ir lielākais Baltkrievijā apgabals pēc ūdenstilpju kopējās platības. Upes, kas plūst caur Vitebskas apgabala teritoriju, pieder Daugavas, Dņepras, Nemunas un Lovates baseiniem. Lielākās no upēm - Daugava un Dņepra, ir kuģojamas. Reģions ir iztekas vieta Bjarezinas un Drucas upēm. Apgabalā atrodas apmēram 2 800 ezeru, no kuriem lielākie ir Asvejas un Lukomļas ezeri.

Lielākajā daļā lauksaimniecības zemes dominē velēnu podzolētās augsnes (mālsmilts un smilšmāls) un kūdra.

Meži aizņem aptuveni trešdaļu teritorijas. Visbiežāk sastopamās koku sugas ir priede un egle, tāpat reģionam raksturīgi arī bērzi, alkšņi un apses. Savukārt purvi aizņem tikai 6% teritorijas, jo daudzi no tiem ir nosusināti.

Šeit atrodas Braslavas ezeru nacionālais parks un daļēji - Bjarezinas biosfēras rezervāts.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā ietilpst 2 apgabala pakļautības pilsētas - Novopolocka un Vitebska, kā arī 21 rajoni - Bješankoviču rajons, Braslavas rajons, Čašņiku rajons, Dokšicu rajons, Dubrovnas rajons, Haradokas rajons, Hlibokajes rajons, Ļepjeļas rajons, Ļoznas rajons, Mijoru rajons, Oršas rajons, Pastavu rajons, Polockas rajons, Rasonu rajons, Sjanno rajons, Šarkavščinas rajons, Šumiļinas rajons, Talačinas rajons, Ušaču rajons, Vjerhņadzvinskas rajons, Vitebskas rajons.

Pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]