Rododendri

Vikipēdijas lapa
Rododendri
Rhododendron ferrugineum
Rhododendron ferrugineum
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseDilēnijas (Dileniidae)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒriku dzimta (Ericaceae)
ĢintsRododendri (Rhododendron)
Rododendri Vikikrātuvē

Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi. Rododendru ģints ir ļoti plaša un daudzveidīga, un tajā ietilpst vairāk kā 1000 sugas.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savvaļā rododendri ir sastopami Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas mērenajos apgabalos, kā arī Dienvidaustrumāzijas un Austrālijas tropiskajos apgabalos. Vislielākā bioloģiskā rododendru daudzveidība ir Himalaju kalnu dienvidu nogāzēs Indijas ziemeļu štatos un Nepālā, kur tas ir nacionālais zieds, kā arī Mjanmā un Ķīnas dienvidu provinču Juņnaņas un Sičuaņas kalnos (Ķīnā aprakstīta 571 rododendru suga, no tām 409 tikai tur). Liela rododendru sugu daudzveidība ir arī Indoķīnas, Korejas, Japānas, Taivānas, Borneo un Jaungvinejas kalnainajos apvidos.

Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropā savvaļā atrodamas tikai nedaudzas sugas:

  • Rhododendron ferrugineum Pirinejos, Alpos (saukta par "Alpu rozi"), Apenīnos, Karpatos un Balkānos;
  • Rhododendron hirsutum Alpos;
  • Rhododendron kotschyi Transilvānijas Karpatos;
  • Rhododendron lapponicum Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļās;
  • Rhododendron tomentosum jeb Purva vaivariņš Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļās.

Kaukāza un Anatolijas kalnos savvaļā aug šādas rododendru sugas:

  • Rhododendron luteum jeb dzeltenā acālija;
  • Rhododendron ponticum jeb Melnās jūras rododendrs;
  • Rhododendron caucasicum jeb Kaukāza rododendrs;
  • Rhododendron smirnowii jeb Smirnova rododendrs;
  • Rhododendron ungernii jeb Ungerna rododendrs.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstie rododendri dārzā, Vašingtonā

Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretī citi rododendri aug kā krūmi un pat lieli koki, sasniedzot 30 m augstumu. Latvijā rododendri aug kā krūmi, sasniedzot apmēram 3 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, turpretī citām tās sasniedz pat 60 - 100 cm garumu. Lapas ar kātiem aug pamīšus, gludu malu un retāk ar matiņiem. Tikpat liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemajām, sīklapu sugām ziedu diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam tas ir 4 - 8 cm, bet ir sugas ar ziedu diametru līdz 20 cm. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, plati piltuvveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida. Ziedi kārtoti vairogveida ķekaros, dažreiz pa vienam. Kauss piecdaļīgs, ļoti reti sešdaļīgs vai septiņdaļīgs. Vainags liels, plati zvanveida vai piltuveida, retāk stobrveida, parasti mazliet neregulārs. Attīstās no galotnes pumpuriem. Pumpuri ar dakstiņveidā sakārtotām zvīņām, to skaits variē. Putekšņlapas 5-10, reti vairāk, saliekušās uz augšu. Sēklotne 5, retāk 6-10 cirkņu. Daudz sēklaizmetņu. Irbulis tievs ar galviņveida drīksnu. Auglis ir pogaļa. Sēklas sīkas līdz 2mm, gaiši vai tumši brūnas.

Savvaļas sugu introdukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rododendri Karpatu kalnos Rietumu Ukrainā

Masveidīga rododendru ieviešana Eiropā sākās 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Pirmais rododendrs, ko ieveda no Spānijas, bija Pontijas rododendrs. Vēlāk atklātas un aprakstītas 260 jaunas rododendru sugas. Pirmais hibrīds ir izaudzēts ap 1800. gadu Londonas apkaimē, krustojot Pontijas un kailziedu rododendrus. Viens no rododendru aklimatizācijas piemēriem Latvijā ir Lāčupes dendrārijs.

Selekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo divu gadsimtu laikā dažādu valstu selekcionāri ir radījuši vairāk kā 29 000 rododendru šķirņu. Latvijā selekcija ir ļoti attīstīta. Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" galvenais uzdevums un pastāvēšanas jēga ir jaunu brīvdabas rododendru šķirņu veidošana. Kopš Latvijas terotorijā tiek strādāts ar rododendriem, ir veikti 630 krustojumi, 88 ar vasarzaļajiem un 542 ar mūžzaļajiem rododendriem. Kopš 1999. gada oficiāli reģistrētas 106 brīvdabas rododendru šķirnes. Latvijā ir izveidotas tādas jaunas rododendru šķirnes kā ‘Rubīns’, ‘Rīta zvaigzne’, ‘Mazais Jefiņš’, ‘Uguns’, ‘Sprīdītis’, ‘Uldis’, ‘Rīga’ un citas, kuru selekcionārs ir Rihards Kondratovičs.

Rododendri Japānā

Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūžzaļajiem un vasarzaļajiem rododendriem augšanas apstākļi atšķiras. Mūžzaļajiem vajadzētu izvēlēties vietu, kur veidojas pusēna, bet vasarzaļie rododendri aug pilnā saules apgaismojumā. Rododendri vislabāk aug trūdvielām bagātās, irdenās ūdens un gaisa caurlaidīgās augsnēs, kur pH ir no 4,5 – 5,5. Rododendriem nepieciešams liels gaisa un augsnes mitrums, taču tiem nepatīk augsts grunts ūdens līmenis, kā arī slapjas augsnes. Labākais veids rododendru aplaistīšanai ir krūmu rasināšana.

Stādīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labākais laiks rododendru stādīšanai ir aprīlis un maija pirmā puse, tos var stādīt arī septembrī un oktobrī, kad ir izauguši un pilnībā un nobrieduši jaunie dzinumi, kā arī ziedpumpuri ir pilnībā attīstījušies. Stādot jāizrok bedri, kas atbilst sakņu kamola lielumam. Ievieto sakņu kamolu bedrē un piepilda bedri ar augsni to viegli pieblīvējot, tā lai nepaliek tukšumi, sastādītie augi bagātīgi jāsalej. Augsne jāsalej tā, lai mitrums tiek cauri arī līdz sakņu kamola apakšējai daļai. Augsnes virskārtu ap augu vēlams nomulčēt, kas palīdzēs saglabāt mitrumu un palielinās augsnes skābumu, kā arī neveidosies nezāles. Ja stādīšanas brīdī krūmam ir daudz ziedpumpuru, tos vēlams izlauzt, lai augam pietiek spēka ieaugt jaunajā vietā.

Kopšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rododendru kopšanai nav nepieciešama piepūle, ja augsne ir pareizi sagatavota. Kopšana sevī ietver stādījumu aizsardzību ziemā, laistīšanu, rasināšanu, nezāļu, slimību, kaitēkļu apkarošanu, krūmu veidošanu un veco krūmu atjaunošanu.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga. LU Akadēmiskais apgāds
  2. Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds
  3. Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2012. Rododendri manā dārzā, Rīga. AS Lauku Avīze