Rododendri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rododendri
Rododendrs
Rododendrs
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase Dilēnijas (Dileniidae)
Dzimta Ēriku dzimta (Ericaceae)
Ģints Rododendri (Rhododendron)

Rododendri (Rhododendron L.) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, mēdz būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi, kas izplatīti visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu. Visplašāk izplatīti rododendri ir Ķīnā, Tibetā, Mjanmā un Nepālā, kur tas ir nacionālais zieds. Rododendru ģints ir ļoti plaša un daudzveidīga, un tajā ietilpst vairāk kā 1000 sugas. Vārds „rododendrs” cēlies no sengrieķu vārda rhódon — „roze”, un déndron — „koks”.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretī citi aug kā krūmi un pat lieli koki, sasniedzot 30 m augstumu. Latvijā rododendri aug kā krūmi, sasniedzot apmēram 3 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, turpretī citām tās sasniedz pat 60 - 100 cm garumu. Lapas ar kātiem aug pamīšus, gludu malu un retāk ar matiņiem. Tikpat liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemajām, sīklapu sugām ziedu diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam tas ir 4 - 8 cm, bet ir sugas ar ziedu diametru līdz 20 cm. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, plati piltuvveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida. Ziedi kārtoti vairogveida ķēkaros , dažreiz pa vienam. Kauss piecdaļīgs ļoti reti kad sešdaļīgs vai septiņdaļīgs. Vainags liels, plati zvanveida vai piltuveida retāk stobrveida, parasti mazliet neregulārs. Attīstas no galotnes pumpuriem. Pumpuri ar nedaudzām vai daudzām dakstiņveidā sakārtotām zvīņām. Putekšņlapas 5-10 reti vairāk saliekušās uz augšu. Sēklotne 5 retāk 5-10 cirkņu. Daudz sēklaizmetņu. Irbulis tievs ar galviņveida drīksnu. Auglis pogaļa. Seklas sīkas līdz 2mm, gaiši vai tumši brūnas.

Savvaļas sugu introdukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masveidīga rododendru ieviešana sākās 18. gadsimta Otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Ceļš rododendriem uz pasauli gāja caur Angliju, jo tieši viņi bija tie kuri šajā laikā veica ekspedīcijas un ieveda rododendrus. Pirmais Rododendrs ko ieveda no Spānijas bija Pontijas rododendrs. Vēlāk atklātas un aprakstītas tika 260 jaunas rododendru sugas.

Selekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo divu gadsimtu laikā dažādu valstu selekcionāri ir radījuši vairak kā 8400 rododendru šķirņu. Pirmais hibrīds ir izaudzets ap 1800. gadu Londonas apkaimē. Šajā gadījumā tik krustots Pontijas rododendrs un kailziedu rododendrs. Latvijā Selekcija ir ļoti attīstīta. Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājuma audzētavas „Babīte” galvenais uzdevums un pastāvēšanas jēga ir jaunu brīvdabas rododendru šķirņu veidošana. Kopš Latvijas terotorijā tiek strādāts ar rododendriem ir veikti 630 krustojumi, kur 88 veikti ar vasarzaļajiem un 542 ar mūžzaļajiem rododendriem. Kopš 1999. Gada oficiāli ir apstirpinātās 64 hibrīdu sugas. Latvijā ir izveidotas tādas jaunas rododendru ģints šķirnes kā ‘Rubīns’, ‘Rīta zvaigzne’, ‘Mazais jefiņš’, ‘Uguns’, ‘Sprīdītis’, ‘Uldis’, ‘Rīgas rododendrs’ un citi.

Audzešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideāli augšanas apstākļi atšķiras mūžzaļajiem rododendriem un vasarzaļajiem. Mūžzaļajiem vajadzētu izvēlēties vietu, kur veidojas pusēna, bet vasarzaļie rododendri aug pilnā saules apgaismojumā. Rododendri vislabāk aug trūdvielām bagātās, irdenās ūdens un gaisa caurlaidīgās augsnēs, kur pH ir no 4,5 – 5,5 Kūdrainā, sastrādātā augsnē. Rododendriem nepieciešams liels gaisa un augsnes mitrums, taču tiem nepatīk augsts grunts ūdens līmenis, kā arī slapjas augsnes. Labākais veids kā rododendrus aplaistīt ir krūmu rasināšana.

Stādīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labākais laiks rodendru stādīšanai ir pavasaris aprīlis un maija pirmā puse. Tos var stādīt arī septembrī un oktobrī, kad ir izauguši un pilnībā un nobrieduši jaunie dzinumi, kā arī ziedpumpuri ir pilnībā attīstījušies. Stādot jāizrok bedri, kas atbilst sakņu kamola lielumam. Ievieto sakņu kamolu bedrē un piepilda bedri ar augsni to viegli pieblīvējot, tā lai nepaliek tukšumi, sastādītie augi bagātīgi jāsalej. Augsne jāsalej tā, lai mitrums tiek cauri arī līdz sakņu kamola apakšējai daļai. Augsnes virskārtu ap augu vēlams nomulčēt, kas palīdzēs saglabāt mitrumu un palielinās augsnes skābumu, kā arī nezāles neveidosies. Ja stādīšanas brīdī krūmam ir daudz ziedpumpuru tos vēlams izlaust, lai augam pietiek spēka ieaugt jaunajā vietā.

Kopšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rododendriem nav īpaši jāpiepūlas, ja augsne ir pareizi sagatavota. Kopšana sevī ietver stādījumu aizsardzību ziemā, laistīšanu, rasināšanu, nezāļu, slimību, kaitēkļu apkarošanu, krūmu veidošanu un veco krūmu atjaunošanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga. LU Akadēmiskais apgāds
  2. Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds
  3. Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2012. Rododendri manā dārzā, Rīga. AS Lauku Avīze