Sūzana Zontāga
 | Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Sūzana Sontāga. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
| |||||||||||||||||
| |||||||||||||||||
Sūzana Zontāga (angļu: Susan Sontag, dzimusi Rozenblata (angļu: Rosenblatt) 1933. gada 16. janvārī, mirusi 2004. gada 28. decembrī) bija ebreju izcelsmes ASV esejiste, literatūrkritiķe, rakstniece un politiskā aktīviste. Zontāga tiek saistīta ar kreisajām, antiglobālisma, feminisma kustībām.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā Sūzana Rozenblata dzimusi Ņujorkā ebreju izcelsmes kažokādu tirgotāja ģimenē. Kad Sūzanai bija pieci gadi, tēvs nomira. Septiņus gadus vēlāk māte apprecējās vēlreiz, un Sūzana pieņēma patēva uzvārdu.
Zontāga uzauga Arizonas štata Tūsonā un Losandželosā. Sāka studēt Bērkli, vēlāk pārgāja uz Čikāgas Universitāti, kur ieguva bakalaura grādu. 17 gadu vecumā, mācoties Čikāgas Universitātē, apprecējās ar sociologu Filipu Rīfu. Viņi bija precējušies astoņus gadus, 1952. gadā viņiem piedzima dēls Deivids Rīfs, kurš vēlāk kļuva par mātes redaktoru.
Vēlāk Zontāga studēja filozofiju, literatūru un teoloģiju Hārvardā, Oksfordā un Sorbonnā.
Zontāga kļuva par Ņujorkas intelektuālās dzīves redzamu pārstāvi. 1966. gadā tika publicēts Zontāgas eseju krājums "Pret interpretāciju" (Against Interpretation), kurš kļuva plaši pazīstams. Zondāga bija biseksuāle, vispazīstamākās kļuva viņas attiecības ar fotogrāfi Anniju Leibovicu.
Savulaik Zontāga apmeklēja Ziemeļvjetnamu, atbalstot to cīņā. Tomēr Zontāga bija kritiski noskaņota pret Austrumeiropas sociālismu, nosaucot to par "fašismu ar cilvēcīgu seju".
Bosnijas kara Sarajevas aplenkuma laikā ilgstoši uzturējās Sarajevā, iestudējot tur Semjuela Beketa lugu "Gaidot Godo", tāpēc šajā pilsētā viņas vārdā nosaukta iela.
1976. gadā Zontāgai diagnosticēja krūts un dzemdes vēzi. Pēc ķīmijterapijas un radiācijas kursa viņai izdevās izveseļoties, tomēr, iespējams ārstniecības dēļ, 1998. gadā viņai atklāja leikēmiju, no kuras viņa mira 2004. gadā. Apglabāta Parīzē, Monparnasas kapsētā.
Bibliogāfija (nepilna)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- eseju krājums Against Interpretation (1966, ISBN 0-385-26708-8)
- eseju krājums Styles of Radical Will (1969, ISBN 0-312-42021-8)
- eseju krājums Under the Sign of Saturn (1969, ISBN 0-374-28076-2)
- monogrāfija On Photography (1977, ISBN 0-374-22626-1)
- monogrāfija Illness as Metaphor (1977, ISBN 0-394-72844-0)
- īsais stāsts The Way We Live Now (1986, The New Yorker, ISBN 0-374-52305-3)
- romāns The Volcano Lover (1992, ISBN 1-55800-818-7)
- romāns In America (1992, ISBN 1-56895-898-6) — Nacionālā Grāmatu balva 2000. gadā
- monogrāfija Regarding the Pain of Others (2003, ISBN 0-374-24858-3)
Daudz eseju publicēts periodikā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sūzana Zontāga.- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju sieviešu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Sūzanas Zontāgas biogrāfija un darbu fragmenti portālā ¼ Satori
|