Splita

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Splita
Split
—  pilsēta  —
Split - pogled na rivu.jpg
Flag of Splita
Karogs
Splita
Ģerbonis
Splita
Red pog.png
Splita
Koordinātas: 43°30′0″N 16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°E / 43.50000; 16.43333Koordinātas: 43°30′0″N 16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°E / 43.50000; 16.43333
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Županija Splita-Dalmācija
Vēsturiskie
nosaukumi
Spalatum
Administrācija
 - Mērs Žeļko Kerums
Platība
 - pilsēta 79 km²
Iedzīvotāji (2001)[1]
 - pilsēta 188 694
 - aglomerācijā 349 314
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta indekss 21000
Mājaslapa: split.hr

Splita (horvātu: Split) ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras. Horvātijas otrā lielākā pilsēta. Splitas-Dalmācijas županijas centrs. Slavena ar 3.—4. gadsimta romiešu imperatora Diokletiāna celto pili.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Splitas priekšpilsētā atradās senā Salona (Salonae) — romiešu Dalmācijas provinces galvaspilsēta un imperatora Diokletiāna dzimtā pilsēta. 293. gadā Diokletiāns pavēlēja pilsētas pievārtē celt pili, kura kļuva par imperatora rezidenci. Kad VII un VIII gadsimtā Dalmācijā iebruka avāri un slāvi, Salona tika pamesta, bet atlikušie iedzīvotāji pārcēlās uz Diokletiāna pili, un tā kļuva par jaunās pilsētas kodolu.

Bizantijas laikos pilsēta bija tās sastāvā, saglabājot politisku autonomiju. Kopš 12. gadsimta Splitā valdīja ungāru augstmaņi, un tā bija neatkarīga. No 1420. līdz 1797. gadam pilsēta bija Venēcijas republikas sastāvā.

1797. gadā Splita iekļāvās Austrijas impērijas sastāvā, bet pēc Austrungārijas kapitulācijas 1.pasaules karāSerbu, horvātu un slovēņu karalistē (Dienvidslāvijā). Tā kā citas Dalmācijas lielākās pilsētas (Rijeka un Zadara) starp kariem bija Itālijas teritorijā, Splita kļuva par Dienvidslāvijas galveno ostu.

2.pasaules kara laikā Splitu okupēja Itālijas karaspēks. Pēc Itālijas kapitulācijas, 1943. gada septembrī Splitā iegāja Tito partizāni, tomēr pēc divām nedēļām Splitu ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada 26. oktobrī Splitā atkal iegāja partizāni un līdz kara beigām pilsēta bija Tito Horvātijas pagaidu galvaspilsēta.

Nodibinoties sociālistiskajai Dienvidslāvijai, Splita iekļāvās Horvātijas republikas sastāvā. Horvātijas pilsoņu kara sākumā Splitā atradās lieli Dienvidslāvijas Tautas armijas spēki, jo Splita bija Dienvidslāvijas kara flotes galvenā bāze. Notika vairāki bruņoti incidenti. Vienā no tiem fregate "Splita" bombardēja Splitas pilsētu. Tomēr 1992. gada janvārī Dienvidslāvijas armija pameta pilsētu.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Splitā dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. dzs.hr, Državni zavod za statistiku, KONTINGENTI STANOVNIŠTVA, PO GRADOVIMA/OPĆINAMA, POPIS 2001., Splitsko-dalmatinska županija, pristupljeno 26. lipnja 2011.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]