Suzdaļa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Suzdaļa
Skyline of Suzdaļa
Ģerbonis: Suzdaļa
Ģerbonis
Suzdaļa
Red pog.png
Suzdaļa
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 56°26′00″N 40°26′00″E / 56.43333°N 40.43333°E / 56.43333; 40.43333Koordinātas: 56°26′00″N 40°26′00″E / 56.43333°N 40.43333°E / 56.43333; 40.43333
Pirmo reizi minēta 1024
Platība
 - Kopējā 15 km²
Iedzīvotāji
 - kopā 11 000
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
 - Vasaras laiks (DST) UTC+4 (UTC+4)
Mājaslapa: [1]

Suzdaļa (krievu: Су́здаль, varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes. Tā atrodas 220 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas un 26 km no apgabala galvaspilsētas Vladimiras. Viens no lielākajiem starptautiskā tūrisma centriem Krievijā.


Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 9. gadsimtā Volgas somugru cilts meriešu apdzīvotajā zemē tagadējās Suzdaļas vietā atradies varjagu pilskalns. Slāvu cilšu ienācēji šo zemi sauca par Zaļesji ("aizmežu zemi").
  • 1024. gadā Suzdaļa pirmo reizi pieminēta senkrievu hronikā.
  • 12. gadsimta sākumā uzcelts pirmais Suzdaļas kremlis, pilsēta kļuva par Suzdaļas kņazistes galvaspilsētu.
  • 1223. gadā Suzdaļas kņazs Georgijs Vsevolodovičs organizēja apvienoto krievu kņazu karagājienu uz Igauniju pret vācu krustnešiem. Krievu karaspēks ar apmēram 20 000 vīriem ieņēma Ugaunijas un Sakalas zemes un nesekmīgi aplenca Rēveles cietoksni.
  • 1222.—1235. gadā pabeigta Suzdaļas Dievmātes katedrāles būve, kas vēl tagad ir saglabājusi savu pirmējo veidolu. Tās arhitektūru iespaidojuši Gruzijas baznīcu celtnieki, jo Suzdaļai šajā laikā par Volgas ūdensceļu bija tirdznieciska un politiska sadarbība ar Kaukāza valstīm.
  • 13. gadsimta sākumā kņaza rezidences vieta tika pārcelta uz Vladimiru. Par godu Aleksandram Ņevskim Suzdaļā dibināts Aleksandra klosteris.
  • 1238. gadā Vladimiras-Suzdaļas kņazistes teritoriju pakļāva mongoļi un hans Batu iekļāva to Zelta ordas lielvalsts sastāvā.
Suzdaļas arhibīskapa pils Suzdaļas kremlī.
  • 14. gadsimtā izveidojās Suzdaļas-Ņižņijnovgorodas kņaziste, kas pretojās Maskavas lielkņaziem - hanu vietvalžiem Krievzemē.
  • 1392. gadā lielkņazs pakļāva Suzdaļu Maskavijas varai, tomēr tā saglabāja ortodoksās baznīcas centra statustu.
  • 17. gadsimtā Suzdaļai atkārtoti uzbruka Krimas tatāri un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks.
  • 18. gadsimta beigās Suzdaļa kļuva par apriņķa pilsētu Vladimiras guberņas sastāvā.
  • Otrā Pasaules kara laikā Suzdaļas Jefīmija klostera (Спасо-Евфимиев монастырь) teritorijā tika ierīkota vācu karagūstekņu nometne.
  • Kopš 1960-iem gadiem Suzdaļa iekļauta Vladimiras-Suzdaļas muzejrezervātā un ir viens no starptautiskā tūrisma centriem tā sauktā "Zelta loka" ietvaros.

Ievērojamākās apskates vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marijas klostera zvanu tornis ziemā.
  • Suzdaļas kremlis ar Dievmātes dzimšanas katedrāli un Eitīmija klosteri (UNESCO pasaules vēsturiskā mantojuma piemineklis).
  • Marijas klosteris (Ризоположенский монастырь).
  • Jefīmija klosteris (Спасо-Евфимиев монастырь).
  • Marijas Sargātājas sieviešu klosteris (Покровский монастырь), dibināts 1364. gadā, kurā tikušas ieslodzītas arī Maskavas lielkņazu un caru sievas.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Кучкин В.А. Формирование государственной территории северо-восточной Руси в X—XIV вв. — М.: 1984.
  • Белов Ю. В. Суздаль (путеводитель). Ярославль, 1986.
  • Рапопорт А. Д. Золотое кольцо [: путеводитель]. М.: Вокруг Света, 2008.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]