Ugaunija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs.

Ugaunija jeb Ugandi līdz 13. gadsimtam bija viena no igauņu (ugauņu) apdzīvotajām zemēm Dienvidaustrumigaunijā, Tālavas kaimiņzeme. No Ugaunijas vārda cēlies Igaunijas nosaukums latviešu valodā. Pēc Mīlenbaha un Endzelīna uzskatiem burts -u- vārdos “Ugaunija” un “ugauņi” apzīmējis -ü-skaņu, respektīvi, “Ügaunija” un “ügauņi”.

Teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ugaunija aptvēra samērā plašu teritoriju starp Peipusa un Vertsjerva ezeru ar galvenajiem centriem Otepē un Tērbatas pilīs. Ugaunijas ziemeļu daļa Indriķa hronikā dēvēta par Jogentaganijas novadu, bet dienvidaustrumu daļa par Valgatabalvi. Pēc Ugaunijas pakļaušanas Romas pāvestam 1234. gadā Ugaunijas teritorijā tika nodibināta Tērbatas bīskapija.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1030. gadā Novgorodas kņazs Jaroslavs Gudrais (varjagu: Jarizleifr) iebruka Ugaunijā un Tērbatas pilskalnā nodibināja pilsētu, ko nosauca savā kristīgajā vārdā par Jurjevu jeb Georgijevu.
  • 1061. gadā sosoli - Sakalas vai Sāmsalas iedzīvotāji ieņēma Tērbatu un to nodedzināja.
  • 1111. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) (varjagu: Harald) iebruka Atzeles zemē un, iespējams, Ugaunijā.
  • 1113. gadā kņazs Mstislavs I sakāva čudus pie Boras.
  • 1116. gadā kņazam Mstislavam I izdevās iekarot Otepē pilskalnu, kas Novgorodas hronikā saukts par "Lāča galvu" .
  • 1130. gada ziemā kņaza Mstislava dēls Novgorodas kņazs Vsevolods Mstislavičs (pēc kristīšanas - Gabriēls) (saukts Gavrilo) iebruka čudu zemē un nogalināja vīrus, dedzināja mājas un saņēma gūstā sievas un bērnus.
  • 1133. gada 9.februārī kņazs Vsevolods Mstislavičs ieņēma Tērbatas pilsētu.
  • 1191. gada ziemā Novgorodas kņazs Jaroslavs Vladimirovičs kopā ar pleskaviešiem ieņēma Tērbatas pilsētu, nodedzināja un izpostīja čudu zemi.
  • 1192. gada vasarā kņazs Jaroslavs nodedzināja "Lača galvas" (Otepē) pilsētu.
  • 1207. gadā kristītie latgaļu virsaiši un Zobenbrāļu ordenis noslēdza militāru savienību pret Ugauniju.
  • 1210. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs un viņa brālis Pleskavas kņazs Vladimirs aplenca Otepē pili, līdz ugauņi padevās un piekrita kristīties ortodoksajā ticībā. Tā paša gada vasarā arī krustnešu karaspēks Cēsu Bertolda vadībā aplenca Otepē pilskalnu.
  • 1215. gadā ugauņi iebruka Tālavā un sagūstīja latgaļu virsaiti Tālivaldi, kuru dzīvu sadedzināja. Pēc tam Tālivalža dēli izsiroja Ugauniju, pēc tam ugauņi piekrita kristīties Romas katoļu ticībā. Tas izraisīja pilsoņu karus starp dažādām igauņu ciltīm, kur ugauņi kopā ar latgaļiem un līviem cīnījās pret nekristītajiem un ortodoksajiem igauņiem un viņu Novgorodas sabiedrotajiem.
  • 1224. gadā Tērbatas kņazs bija Vetseke (saukts Vjačko), kas krita pilskalna aizstāvēšanā pret uzbrūkošajiem vāciešiem, latgaļiem un līviem.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]