Sakala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs.
Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts.

Sakala (latīņu: Saccalia) bija seno igauņu zeme, kas 13. gs. sākumā robežojās ar līvu Metsepoles zemi un letgaļu Tālavas zemi dienvidos un igauņu Ugandi zemi austrumos. Pašlaik tās teritorijā atrodas Vīlandes apriņķis un daļa no Pērnavas un Valgas apriņķiem. Sakalai daļēji piederējušas arī šobrīd Latvijas teritorijā esošās zemes uz ziemeļiem no Sedas upes, ieskaitot Rūjienas pilsētu.

Sakalas vietvārdi Vidzemē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures hronoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1061. gadā senajās slāvu hronikās pieminētie "sosoli", kas nodedzinājuši Tērbatas pili, iespējams, ir bijuši sakalieši.
  • 1208. gadā ugauņi kopā sakaliešiem iebruka Tālavā un aplenca Beverīnas pili. Tajā pašā gadā letgaļi Rūsiņa vadībā iebruka Sakalā un to izpostīja.
  • 1210. gadā vācieši kopā ar līviem, letgaļiem un krieviem atkal siroja Sakalas novadā Sontaganā.

Tajā pašā gadā notika Sakalas administratīva centra Vīlandes pils ieņemšana, kas ir sīki aprakstīta Livonijas Indriķa hronikā.


Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]