Svētā Katrīna no Aleksandrijas
| Svētā Katrīna no Aleksandrijas | |
|---|---|
 Sv. Katrīna Karavadžo gleznā (ap 1598. g) |
|
| Mocekle un jaunava | |
| Dzimis | apm. 287. gadā Aleksandrija, Romas impērija (tagad  Ēģipte) |
| Miris | apm. 305. gadā Aleksandrija, Romas impērija (tagad Ēģipte) |
| Godā | Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Austrumu pareizticība, Anglikānisms |
| Svētvieta | Svētās Katrīnas klosteris, Sinaja kalns Ēģipte |
| Piemiņas diena | 25. novembris (24. novembris Krievu pareizticībā) |
| Simboli | moku rats; zobens; kronis pie viņas pēdas; krusa; līgavas plīvurs un gredzens; balodis; pletne; grāmata; sieviete diskusijā ar pagāniem |
| Svētais aizbildnis | apoloģēti; amatnieki, kuri izmanto ripu (piem. keramiķi); arhivāri; mirstoši cilvēki; skolotāji; meitenes; juristi; nažu asinātāji; bibliotekāri; jaunavas; mehāniķi; dzirnavnieki; medmāsas; filozofi; sprediķotāji; skolēni; rakstveži; sekretāri; vecmeitas; stenogrāfi; ādmiņi; teologi; Sorbonna; galantērijas tirgotāji; ratnieki |
Svētā Katrīna no Aleksandrijas (grieķu: ἡ Ἁγία Αἰκατερίνη ἡ Μεγαλομάρτυς; dzimusi apm. 287. gadā, mirusi apm. 305. gadā) - leģendāra kristiešu mocekle un svētā, kura III gadsimta beigās - IV gadsimta sākumā esot dzīvojusi Aleksandrijā. Konkrēti fakti par viņam dzīvi ir leģendas, kuru varianti atšķiras, un kuru vēsturiskā patiesība nav noskaidrota.
Populārākajās leģendas versijās Katrīna ir Aleksandrijas pārvaldnieka Kosta meita. Viņa esot bijusi visai skaista un augsti izglītota. Pēc piedzīvotās atklāsmes kristījusies. Esot tikusies ar imperatoru Maksimīnu (Maximinus), lai pārliecinātu par kristiešu vajāšanu kļūdainību. Pēc tam, kad Katrīna pārliecinājusi imperatora sievu un daudzus skolotus cilvēkus pievērsties kristietībai, tikusi ieslodzīta. Tikusi sodīta ar nāvi un moku rata, tomēr tas brīnumaini saplīsis, tāpēc sodīta ar nāvi nocērtot galvu.
Pirmās leģendas par Katrīnu parādās tikai vairākus gadsimtus pēc Katrīnas nāves. Svinamā diena ir 25. novembris, izņemot Krievu pareizticīgo baznīcu, kura to svin 24. novembrī, pamatojoties uz savulaik pieņemto Krievijas carienes Katrīnas Lielās rīkojumu.
Vairāki reliģijas pētnieki uzskata, ka Katrīnas leģenda radusies kā pretspars stāstiem par Aleksandrijas filozofi Hipātiju.
Svēto Katrīnu gleznās attēlojoši daudzi izcili mākslinieki, to vidū - Karavadžo, Korredžo, Muriljo, Rafaels
