Svētā Katrīna no Aleksandrijas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētā Katrīna no Aleksandrijas
Michelangelo Caravaggio 060.jpg

Sv. Katrīna Karavadžo gleznā (ap 1598. g)
Mocekle un jaunava
Dzimis apm. 287. gadā
Aleksandrija, Romas impērija
(tagad Karogs: Ēģipte Ēģipte)
Miris apm. 305. gadā
Aleksandrija, Romas impērija
(tagad Karogs: Ēģipte Ēģipte)
Godā Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Austrumu pareizticība, Anglikānisms
Svētvieta Svētās Katrīnas klosteris,
Sinaja kalns Karogs: Ēģipte Ēģipte
Piemiņas diena 25. novembris (24. novembris Krievu pareizticībā)
Simboli moku rats; zobens; kronis pie viņas pēdas; krusa; līgavas plīvurs un gredzens; balodis; pletne; grāmata; sieviete diskusijā ar pagāniem
Svētais aizbildnis apoloģēti; amatnieki, kuri izmanto ripu (piem. keramiķi); arhivāri; mirstoši cilvēki; skolotāji; meitenes; juristi; nažu asinātāji; bibliotekāri; jaunavas; mehāniķi; dzirnavnieki; medmāsas; filozofi; sprediķotāji; skolēni; rakstveži; sekretāri; vecmeitas; stenogrāfi; ādmiņi; teologi; Sorbonna; galantērijas tirgotāji; ratnieki

Svētā Katrīna no Aleksandrijas (grieķu: ἡ Ἁγία Αἰκατερίνη ἡ Μεγαλομάρτυς; dzimusi apm. 287. gadā, mirusi apm. 305. gadā) bija leģendāra kristiešu mocekle un svētā, kura III gadsimta beigās - IV gadsimta sākumā esot dzīvojusi Aleksandrijā. Konkrēti fakti par viņam dzīvi ir leģendas, kuru varianti atšķiras, un kuru vēsturiskā patiesība nav noskaidrojama.

Svēto Katrīnu gleznās attēlojoši daudzi izcili mākslinieki, to vidū - Karavadžo, Korredžo, Muriljo, Rafaels. Sv. Katrīna bijusi Kuldīgas pilsētas aizbildne.

Leģendas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākajās leģendas versijās Katrīna bija Aleksandrijas pārvaldnieka Kosta meita. Viņa esot bijusi visai skaista un augsti izglītota. Pēc piedzīvotās atklāsmes kristījusies. Esot tikusies ar imperatoru Maksimīnu (Maximinus), lai pārliecinātu par kristiešu vajāšanu kļūdainību. Pēc tam, kad Katrīna pārliecinājusi imperatora sievu un daudzus skolotus cilvēkus pievērsties kristietībai, tikusi ieslodzīta. Tikusi sodīta ar nāvi uz moku rata, tomēr tas brīnumaini saplīsis, tāpēc sodīta ar nāvi nocērtot galvu.

Pirmās leģendas par Katrīnu parādījās tikai vairākus gadsimtus pēc Katrīnas nāves. Svinamā diena ir 25. novembris, izņemot Krievu pareizticīgo baznīcu, kura to svin 24. novembrī, pamatojoties uz savulaik pieņemto Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas Lielās rīkojumu. Vairāki reliģijas pētnieki uzskata, ka leģendas par Sv. Katrīnu radušās kā pretspars stāstiem par Aleksandrijas filozofi Hipātiju.


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Svētā Katrīna no Aleksandrijas