Tomāšs Gariks Masariks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tomāšs Gariks Masariks
Tomáš Garrigue Masaryk
Tomāšs Gariks Masariks

Amatā
1918. gada 14. novembris — 1935. gada 14. decembris
Pēctecis Edvards Benešs

Dzimšanas dati 1850. gada 7. martā
Hodonīna, Austrijas impērija
(Karogs: Čehija Čehija)
Miršanas dati 1937. gada 14. septembrī (87 gadu vecumā)
Lāni, Čehoslovākija
(Karogs: Čehija Čehija)
Tautība čehs
Profesija filozofs
Augstskola Vīnes Universitāte
Paraksts T. G. Masaryk Signature.svg

Tomāšs Gariks Masariks (čehu: Tomáš Garrigue Masaryk; dzimis 1850. gada 7. martā, miris 1937. gada 14. septembrī) bija čehu filozofs un sociologs, kā arī Austroungārijas un Čehoslovākijas politiķis. Līdz Pirmajam pasaules karam aizstāvēja ideju par Austroungārijas federālo uzbūvi. Kara laikā atbalstīja Čehoslovākijas valsts izveidošanas ideju, kļūdams par tās dibinātāju un pirmo prezidentu.

Dzimis vienkāršu strādnieku ģimenē. Tēvs - slovāks, māte - vāciski audzināta morāviete. Gājis skolā Brno un Vīnē. No 1872. līdz 1879. gadam studēja Vīnes un Leipcigas universitātēs, kur viņa pasniedzēji bija Francis Brentāno un Vilhelms Vunts. Masarika diplomdarba tēma bija Der Selbststmord als sociale Massenerscheinung der modernen Civilisation ("Pašnāvība kā modernās civilizācijas masu sociāla parādība").

1882. gadā Masariks kļuva par Prāgas universitātes filozofijas profesoru. 1883. gadā dibinājis čehu kultūras un zinātnes žurnālu Athenaeum, listy pro literaturu a kritiku vědeckou. No 1891. līdz 1893. gadam un no 1907. līdz 1914. gadam Masariks bija Austroungārijas Reihsrātes deputāts.

Sākoties Pirmajam pasaules kara devās trimdā, lai organizētu atbalstu Čehoslovākijas valsts dibināšanai. Uzturējās Romā, Ženēvā, Londonā. Pēc Februāra revolūcijas ieradās Krievijā, kur bija viens no Čehoslovāku leģiona dibinātājiem. 1918. gadā caur Vladivosdtoku un Tokiju ieradās ASV, kur spēja pārliecināt Vudro Vilsonu par Čehoslovākijas valsts nepieciešamību.

Pēc Austroungārijas sabrukuma Sabiedrotie atzina Masariku par Čehoslovākijas pagaidu valdības vadītāju, un 1918. gada 14. novembrī Nacionālā sapulce Prāgā ievēlēja Masariku par valsts pirmo prezidentu. Amatā iemantoja atzinību un tika pārvēlēts 1920., 1927., un 1934. gadā. 1935. gada 14. decembrī veselības stāvokļa dēļ demisionēja.

Miris 1937. gadā, nepiedzīvodams valsts sabrukumu Minhenes vienošanās rezultātā. Bija precējies ar amerikānieti Šarloti Gariku, kuras uzvārdu pieņēma par savu vidējo vārdu. Masarika dēls Jans Masariks pēc Otrā pasaules kara kļuva par Čehoslovākijas ārlietu ministru.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]