Principatul Transilvaniei
Erdélyi Fejedelemség
Fürstentum Siebenbürgen
Transilvānijas hercogiste
|
| Osmaņu impērijas vasaļvalsts |
|
|
|
Transilvānijas hercogistes ģerbonis ap 1659. gadu
|
|
Transilvānijas karte 1606. gadā |
| Pārvaldes centrs |
Alba Jūlija (1571-1692), Sibiu (1692-1711) |
| Valoda(s) |
ungāru, vācu, rumāņu |
| Reliģija |
reformisms, pareizticība, katolicisms, unitārisms |
| Valdība |
Domīnija |
| Valdnieki |
hercogi (vaivadi) |
| Vēsturiskais laikmets |
Agrīnie Jaunie laiki |
| - Pēc Mohāčas kaujas ungāru karaļi zaudēja kontroli pār Transilvāniju |
|
| - Dibināta |
1571
|
| - Likvidēta |
1699 (1711)
|
| - Osmaņu impērija atteicās no Transilvānijas par labu Austrijas impērijai |
|
|
Transilvānijas hercogiste (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā. Austrumos un dienvidos to no pārējās Rumānijas norobežoja Karpatu kalni.
Pēc Mohāčas kaujas (1526) Transilvānija 1571. gadā kļuva par autonomu hercogisti, kas atradās nominālā atkarībā no Osmaņu impērijas un tajā valdīja ungāru izcelsmes un kalvinistu ticības valdnieki (1571—1711). Pēc turku sakāves Vīnes kaujā (1683) Transilvāniju pakļāva Habsburgi, ko Osmaņu impērija atzina 1699. gadā parakstītajā Karlovicas līgumā, bet vietējie valdnieki tikai 1711. gadā. Pēc ungāru sacelšanās un Austroungārijas dubultmonarhijas nodibināšanās 1867. gadā Transilvānija tika iekļauta Ungārijas sastāvā.
|
|
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi.
Palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc enciklopēdiskos avotos pieņemtajiem atveidošanas principiem!
|
- Jānis Sigismunds Zapoļa (Johann Sigismund Zápolya, 1570-1571)
- Stefans Batorijs (Stephan Báthory, 1571—1575) - vēlāk Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis (1575-1586)
- Kristaps Batorijs (Christof Báthory, 1575—1581)
- Sigismunds Batorijs (Sigismund Báthory, 1581—1597, 1599—1602)
- Andrejs Batorijs (Andreas Báthory, 1599)
- Miķelis Drosmīgais (Mihai Viteazul, 1599—1600) - arī Valahijas (1593—1601) un Moldovas vaivads (1600)
- Stefans Bočkajs (Stephan Bocskai, 1604—1606)
- Sigismunds I Rākoci (Sigismund I. Rákóczi, 1607—1608)
- Gabriēls Batorijs (Gabriel Báthory, 1608—1613)
- Gabors Betlens (Gábor Bethlen, 1613—1629)
- Katarīna no Brandenburgas (Katharina von Brandenburg, 1629—1630)
- Jānis Betlens (István Bethlen, 1630)
- Jurģis I Rakoci (Georg I. Rákóczi, 1630—1648)
- Jurģis II Rakoci (Georg II. Rákóczi, 1648—1657)
- Francis Redejs (Franz Rhédey, 1657-1658)
- Ahācijs Barcajs (Achatius Barcsay, 1658-1660)
- Jānis Kemeni (Johann Kemény, 1661)
- Miķelis I Apafi (Michael I. Apafi, 1661—1690)
- Miķelis I Apafi (Michael II. Apafi, 1690 - 1696, nomināli)
- Emerihs Tekeli (Emmerich Thököly, 1690—1691, Osmaņu sultāna iecelts pretfirsts)
