Transilvānijas hercogiste

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Principatul Transilvaniei
Erdélyi Fejedelemség
Fürstentum Siebenbürgen

Transilvānijas hercogiste
Osmaņu impērijas vasaļvalsts
1571 – 1699 (1711)

Transilvānijas hercogistes ģerbonis ap 1659. gadu of lielhercogiste

Transilvānijas hercogistes ģerbonis ap 1659. gadu

Location of lielhercogiste
Transilvānijas karte 1606. gadā
Pārvaldes centrs Alba Jūlija (1571-1692), Sibiu (1692-1711)
Valoda(s) ungāru, vācu, rumāņu
Reliģija reformisms, pareizticība, katolicisms, unitārisms
Valdība Domīnija
Valdnieki hercogi (vaivadi)
Vēsturiskais laikmets Agrīnie Jaunie laiki
 - Pēc Mohāčas kaujas ungāru karaļi zaudēja kontroli pār Transilvāniju
 - Dibināta 1571
 - Likvidēta 1699 (1711)
 - Osmaņu impērija atteicās no Transilvānijas par labu Austrijas impērijai

Transilvānijas hercogiste (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā. Austrumos un dienvidos to no pārējās Rumānijas norobežoja Karpatu kalni.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Mohāčas kaujas (1526) Transilvānija 1571. gadā kļuva par autonomu hercogisti, kas atradās nominālā atkarībā no Osmaņu impērijas un tajā valdīja ungāru izcelsmes un kalvinistu ticības valdnieki (1571—1711). Pēc turku sakāves Vīnes kaujā (1683) Transilvāniju pakļāva Habsburgi, ko Osmaņu impērija atzina 1699. gadā parakstītajā Karlovicas līgumā, bet vietējie valdnieki tikai 1711. gadā. Pēc ungāru sacelšanās un Austroungārijas dubultmonarhijas nodibināšanās 1867. gadā Transilvānija tika iekļauta Ungārijas sastāvā.

Transilvānijas valdnieki (vaivadi)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Sigismunds Zapoļa (Johann Sigismund Zápolya, 1570-1571)
  • Stefans Batorijs (Stephan Báthory, 1571—1575) - vēlāk Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis (1575-1586)
  • Kristaps Batorijs (Christof Báthory, 1575—1581)
  • Sigismunds Batorijs (Sigismund Báthory, 1581—1597, 1599—1602)
  • Andrejs Batorijs (Andreas Báthory, 1599)
  • Miķelis Drosmīgais (Mihai Viteazul, 1599—1600) - arī Valahijas (1593—1601) un Moldovas vaivads (1600)
  • Stefans Bočkajs (Stephan Bocskai, 1604—1606)
  • Sigismunds I Rākoci (Sigismund I. Rákóczi, 1607—1608)
  • Gabriēls Batorijs (Gabriel Báthory, 1608—1613)
  • Gabors Betlens (Gábor Bethlen, 1613—1629)
  • Katarīna no Brandenburgas (Katharina von Brandenburg, 1629—1630)
  • Jānis Betlens (István Bethlen, 1630)
  • Jurģis I Rakoci (Georg I. Rákóczi, 1630—1648)
  • Jurģis II Rakoci (Georg II. Rákóczi, 1648—1657)
  • Francis Redejs (Franz Rhédey, 1657-1658)
  • Ahācijs Barcajs (Achatius Barcsay, 1658-1660)
  • Jānis Kemeni (Johann Kemény, 1661)
  • Miķelis I Apafi (Michael I. Apafi, 1661—1690)
  • Miķelis I Apafi (Michael II. Apafi, 1690 - 1696, nomināli)
  • Emerihs Tekeli (Emmerich Thököly, 1690—1691, Osmaņu sultāna iecelts pretfirsts)

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]