Vārnas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vārnas
Corvus (Linnaeus, 1758)
Mājas vārna (Corvus splendens)
Mājas vārna (Corvus splendens)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Vārnas (Corvus)

Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm. Tās ir lielākie putni zvirbuļveidīgo kārtā. Vārnu ģintī ir 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un apmēram 14 izmirušas sugas. Pazīstamākās ir pelēkā vārna, krauklis, kovārnis un krauķis.

Vārnas ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu. Latvijā dzīvo 5 vārnu ģints sugas: krauklis (Corvus corax), pelēkā vārna (Corvus cornix), krauķis (Corvus frugilegus), kovārnis (Corvus monedula)[1] un melnā vārna (Corvus corone), kas pēdējos gados novērota Latvijas rietumos.[2]


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Linnejs vārnu ģinti jau aprakstīja 18. gadsimtā. Latīņu vārds corvus latviski nozīmē krauklis.[3] Kādreiz vārnu ģints bija plašāka kā šobrīd, jo žagatas kādreiz tika sistematizētas vārnu ģintī, tomēr mūsdienās tās ir izdalītas žagatu ģintī (Pica).

Lielākā daļa fosilo vārnu sugu ir atrastas Eiropā, lai gan pēdējo gadu pētījumi zinātniekiem liek domāt, ka zvirbuļveidīgo putnu sugas ir attīstījušās Austrālijā, un pēc tam izplatījušās citos kontinentos.[4] Liela daļa vārnu sugu, kuras izmira ledus laikmetā, ir izmirušas teritorijās, kurās ienāca cilvēki.

Inteliģence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkā vārna uzplēš atkritumu maisu, lai piekļūtu barībai

Vārnu ģints putni ir gudri, un par tādiem tos uzskata jau no seniem laikiem. Tie ieņem augstas pozīcijas dzīvnieku inteliģences testos. Dažas sugas IQ testos ieņem vienas no augstākajām pozīcijām. Testos parasti tiek pārbaudīta dzīvnieka vai putna spēja operēt ar instrumentiem, un vārnu ģints putni instrumentus lieto bieži.[5] Zinātnieki Izraēlā ir novērojuši, ka pelēkā vārna ūdenī drupina maizes drupačas, lai pievilinātu zivis tuvāk ūdens virsmai un lai vieglāk būtu tās nomedīt.[6] Pēdējos gados intensīvi tiek pētīta Jaunkaledonijas vārna, kas mēdz izgatavot palīginstrumentus, lai veiksmīgāk iegūtu barību, kā arī izmanto jau esošus instrumentus vai apstākļus, piemēram, riekstu mešana no liela augstuma zem braucošu mašīnu riteņiem.[7] Austrālijā vārnas ir vieni no retajiem putniem, kas iemācījušās medīt indīgos cukurniedru krupjus (Bufo marinus). Tās apveļ krupi uz muguras un ar aso, līko knābi pārplēš plāno vēdera ādu. Vēdera āda krupim nav indīga.[8]

Kā medību instrumentu vārnas lieto arī medniekus un plēsīgos zvērus, sekojot tiem līdzi medībās un gaidot uz medījuma pārpalikumiem.[9]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas un Melanēzijas sugas

Jaunzēlandes sugas

Klusā okeāna salu sugas

Āzijas tropu sugas

Eirāzijas un Ziemeļāfrikas sugas

Ziemeļu puslodes sugas

Ziemeļamerikas un Centrālamerikas sugas

Āfrikas sugas

(†) - izmirusi organismu grupa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]