Vēršu cilts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vēršu cilts
Bovini (Gray, 1821)
Sumbrs (Bison bonasus)
Sumbrs (Bison bonasus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Dzimta Dobradži (Bovidae)
Apakšdzimta Vēršu apakšdzimta (Bovinae)
Cilts Vēršu cilts (Bovini)
Iedalījums

Vēršu cilts (Bovini) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) vēršu apakšdzimtas (Bovinae) ciltīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 14 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 5 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir ūdens bifelis, bizons, jaks un sumbrs.

Daudzas vēršu cilts sugas gadu gaitā ir tikušas domesticētas. Liellops (Bos primigenius taurus) ir izmirušā savvaļas taura pasuga, mūsdienās tas tiek audzēts visā pasaulē, lai iegūtu gaļu, ādu un pienu. Citas domesticētās sugas ir ūdens bifelis (Bubalus bubalis), jaks (Bos grunniens), bantengs (Bos javanicus) un mājas gaurs (Bos frontalis).[1]

Vēršu cilts savvaļas sugas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais vēršu cilts dzīvnieks

Vēršu cilts tuvākie radinieki ir dižantilopju cilts (Strepsicerotini). Kopīgais priekštecis visām vēršu dzimtas sugām dzīvoja pirms 5 - 8 miljoniem gadu. Pirmie no kopējās saimes nodalījās bifeļi (Bubalus) un Āfrikas bifeļi (Syncerus), tad sekoja vēršu ģints (Bos).[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēršu cilts dzīvniekiem ir raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms. Tie ir lieli, masīvi un smagi dzīvnieki. Gaurs (Bos gaurus) ir ne tikai lielākais vēršu ciltī, bet tas ir lielākais dobradžu dzimtas dzīvnieks. Tas var svērt vairāk kā 1 tonnu, un tā augstums skaustā sasniedz 2,2 metri.[3] Vēršu cilts visām sugām abiem dzimumiem ir ragi, bet tēviņu ragi ir lielāki un masīvāki.[1]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]