Dobradži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dobradži
Bovidae (Gray, 1821)
Melnā zobenragantilope (Hippotragus niger)
Melnā zobenragantilope (Hippotragus niger)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Infrakārta Augstākie atgremotāji (Pecor)
Dzimta Dobradži (Bovidae)
Iedalījums

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu. Pazīstamākie ir bizons, sumbrs, antilope, gazele, govs, aita un kaza.

Dobradžu dzimta ir ļoti plaša un sazarota, tās sugas apdzīvo ļoti dažādus biotopus, sākot ar tuksnesi un beidzot ar tundru, un sākot ar bieziem tropu mežiem un beidzot ar augstiem kalniem. Savvaļas dobradžu dabiskā izplatība aptver lielu daļu pasaules, izņemot Antarktīdu, Austrāliju un Dienvidameriku.[1] Vislielākā dobradžu sugu dažādība mūsdienās ir sastopama Āfrikā, tad seko Āzija un Ziemeļamerika.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais dobradžu dzimtas dzīvnieks
Dobradžu ragi var būt ļoti atšķirīgi lielumā un formā, bet tiem vienmēr ir dobs, tukšs vidus, attēlā Japānas gorals (Capricornis crispus)

Latvijas savvaļas dobradži ir taurs un sumbrs. Vairāk kā 500 gadus abas sugas bija izzudušas no Latvijas ainavas. Sumbri izmira 16. gadsimtā,[2] bet, kad izzuda tauri, tas nevienam nav zināms. Pēdējais savvaļas taurs Eiropā mira Polijā 1627. gadā.[3] Pateicoties Pasaules Dabas Fondam, kopš 2004. gada Latvijas dabā no jauna ir reintroducēts sumbrs, bet taurs tiek selekcionēts no taurgovs. Abi lielie zālēdāji ir novērojami Papes ezera dabas parka ganībās.[4] Tā kā taurs bija savvaļas priekštecis liellopam, un līdz mūsdienām tas nav izdzīvojis, tad Pasaules Dabas Fonds ir uzsācis tauru programmu, cenšoties tauru selekcionēt no mājas liellopa. Līdzīga programma ir savvaļas zirga tarpāna selekcijai no poļu konikiem.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobradžu dzimtas sugas ir ļoti dažādas, tās var būt ļoti lielas un pavisam mazas. Lielākais no visiem ir gaurs (Bos gaurus), tas sver vairāk kā 1 tonnu, un tā augstums skaustā ir 2,2 metri. Toties mazākā ir karaliskā antilope (Neotragus pygmaeus), kas sver tikai 3 kg un skaustā nav augstāka par mājas kaķi. Daži dobradži ir masīvi un muskuļoti, citi graciozi, ar smalku ķermeņa uzbūvi un garām kājām. Daudzas sugas ir ļoti sociālas un veido lielus barus, toties citas vientuļnieces.

Visiem dobradžiem visām pēdām ir 4 pirksti, bet tie iet uz diviem vidējiem. Malējie ir maz attīstīti un ļoti reti pieskaras zemei.

Ragi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem dobradžu tēviņiem ir ragi, lai gan ir selekcionētas dažas mājas šķirnes bez ragiem, un daudzu sugu mātītēm arī ir ragi. Ragu lielums un forma ir ļoti dažāda, tomēr ragu uzbūve un struktūra visiem dobradžiem ir līdzīga. Tie nekad neveido sānu zarus - žuburus. Ragi ir no kaulains izaugums, tie var būt vienkārši un gludi, vai vīti, vai saplacināti, bet tiem ir tukšs vidus un no ārpuses tos sedz keratīna kārta. Tieši ragu unikālā forma ir tā, kas dobradžus atdala no pārējiem atgremotājiem.[5] Ja ragi ir gan tēviņiem un mātītēm, tad mātīšu ragi ir mazāki un dažreiz tiem ir atšķirīga forma. Ragu esamības evolūciju mātītēm zinātnieki skaidro ar nepieciešamību aizstāvēties pret plēsējiem vai ar teritoriālu dzīves veidu, jo visbiežāk sugām, kuras nav teritoriālas, mātītēm nav ragu.[6]

Barība un gremošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa dobradžu ir zālēdāji, izņemot dukerus, kas ir visēdāji. Kā visiem atgremotājiem, dobradžiem ir 4 kameru kuņģis. To gremošanas sistēma spēj sagremot zāliun citus augus, ko citi dzīvnieki nespēj sagremot, jo zāle satur daudz celulozes. Tikai dažu dzīvnieku gremošanas sistēmas ir piemērojušās celulozes sašķelšanai. Tā kā šī gremošanas sistēma organismā aizņem vietu, liela daļa dobradžu ir lieli un masīvi dzīvnieki. Mazākie un graciozākie dzīvnieki ir izvēlēigāki barojoties un meklē sulīgāku, mazāk šķiedrainu barību.

Dobradžiem nav augšējo priekšzobu un augšējo ilkņu. To vietā tiem ir cietas, ragveida augslejas, pret kurām apakšzobi maļ zāli un augus. Dzerokļi ir zemi un plati, kas atdalīti no priekšzobienm ar lielu atstarpi. Par malējo priekšzobu pāri apakšējā žoklī viedoklis dalās; daži zinātnieki uzskata, ka tie ir ilkņi, bet citi, ka dobradžiem ilkņu nav.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tomsona gazele (Eudorcas thomsoni)
Kirka dikdiks (Madoqua kirkii)
Krūmu dukers (Sylvicapra grimmia)
Kanādas aita (Ovis canadensis)
Muskusvērsis (Ovibos moschatus)
Sarkanā vēršantilope (Alcelaphus caama)
Indijas antilope (Boselaphus tragocamelus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The encyclopedia of animals: a complete visual guide
  2. Sumbri atgriežas
  3. Taurs
  4. Sumbri atgriežas Latvijā!
  5. Gatesy, J.; Yelon,D.,DeSalle,R.,Vrba,E. (1992). "Phylogeny of the Bovidae (Artiodactyla, Mammalia), Based on Mitochondrial Ribosomal DNA Sequences". Mol. Biol. Evol. 9 (3): 433–446. PMID 1584013
  6. Evolution of weaponry in female bovids
  7. Janis, C. & Jarman, P. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 498–499. ISBN 0-87196-871-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]