Valdemārs IV

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga
Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā

Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (dāņu: Valdemar Atterdag, ap 1321. - 1375.), burtiski - Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340 - 1375) un sākumā arī Ziemeļigaunijas feodālais senjors (1340-1346). Ziemeļigauniju viņš 1346. gadā pārdeva Livonijas ordeņa mestram Gosvinam fon Hērikem par 19 000 Ķelnes markām, kas atbilda aptuveni 4 tonnām sudraba.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzimis apmēram 1321. gadā kā Dānijas karaļa Kristofera II un viņa sievas Pomerānijas Eifēmijas jaunākais dēls. Pa mātes līniju viņš bija cēlies no Pomerānijas-Volgastas vendu cilmes hercogu dzimtas.
  • 1326. - 1338. gadā viņš bija nodots audzināšanā Svētās Romas impērijas ķeizara Ludviga IV Minhenes galmā.
  • 1340. gadā viņš kļuva par Dānijas karali un par savu mērķi izvirzīja Ziemeļvācijas monarhiem ieķīlāto zemju atgūšanu. Šim mērķim viņš sākumā izmantoja naudu, ko ieguva no Ziemeļigaunijas pārdošanas Livonijas ordenim, vēlāk viņš ķērās pie nepakļāvīgo vasaļu zemju iekarošanas.
  • 1349. gadā Valdemāra IV pakļautībā atradās Zēlandes sala, lielākā daļa no Jitlandes pussalas un daļa no Fīnes salas.
  • 1348.-1350. gadā viņa plānus aizkavēja pirmais mēra pandēmijas uzliesmojums Eiropā.
  • 1349.-1354. gadā Valdemārs IV vairākas reizes devās karagājienos pret Ziemeļvācijas hercogiem, atgūdams pārējās dāņu zemes savā kontrolē.
  • 1360. gadā Valdemārs IV atkaroja zviedriem ieķīlāto Skones pussalu.
  • 1361. gada jūlijā viņš iebruka Gotlandes salā un ieņēma Hanzas savienībai piederīgo Visbijas pilsētu.
  • 1361. - 1365. gadā viņa vadībā Dānija uzvarēja Hanzas savienību karā par tiesībām tirgoties Skones pilsētās.
  • 1368. - 1370. gada karā Hanzas savienība spēja uzvarēt dāņu karaspēku un Štrālzundes miera līgumā, ko cita starpā parakstīja arī Rīgas, Rēveles un Tērbatas birģermeistari, Dānija atteicās no vairākiem cietokšņiem Skonē un no muitas naudas par kuģošanu caur Baltijas jūras šaurumiem.
  • Valdemārs IV mira 1375. gada 24. oktobrī un tika apglabāts Sores katedrālē.

Valdemāra IV iespējamā kuģa vraka atklāšana (2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdemārs IV (uz troņa) vēro izpirkuma naudas vākšanu mucās Visbijā 1361. gada vasarā (Kārļa Gustava Helkvista glezna).

2011. gadā Baltijas jūras dzelmē starp Gotlandes un Ēlandes salām ar hidrolokatora palīdzību tika atrasts ap 28 metrus gara un septiņus metrus plata viduslaiku burukuģa vraks, ar kuru, iespējams, Dānijas karalis Valdemāra Aterdāgs sūtīja Visbijā iegūtās bagātības uz Dāniju.

Iekarojis Visbiju, Dānijas karalis licis priekšā pilsētniekiem trīs milzīgas alus mucas, pieprasot, lai trīs dienās tās būtu piepildītas ar zeltu un sudrabu, pretējā gadījumā viņa vīri pilsētu izlaupītu paši. Mucas tikušas piepildītas tajā pašā dienā vēl pirms saulrieta, un laupījums tika sakrauts dāņu kuģos. Viens no kuģiem tā arī nenonāca galamērķī, un, lai arī daudzi kuģu vraku speciālisti to meklējuši, līdz šim tas tā arī nav atrasts.

Šajā apvidū nekad iepriekš nav atrasti viduslaiku burukuģi, lai gan to izmantošana bijusi ļoti plaša, un Baltijas jūrā ir ideāli apstākļi vraku saglabāšanai - tās dibens ir plakans, tajā nemīt tā dēvētie kuģu tārpi - gliemeži, kas gluži kā termīti sagrauž koksni, un arī skābekļa līmenis tajā ir pietiekami zems, lai vraki labi saglabātos. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sven Tägil: Valdemar Atterdag och Europa. Lunda 1962.