Pomerānijas Ēriks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pomerānijas Ēriks
Erik av Pommern, Erik af Pommern
Eric Pomeranian crop 20101023.jpg
Norvēģijas karalis
Amatā
1389. gads (de facto no 1412. gada) — 1442. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers
Dānijas karalis
Amatā
1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers
Zviedrijas karalis
Amatā
1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers

Dzimšanas dati 1381./1382. gadā
Rīgenvalde, Pomerānija
(tagad Darlovo, Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1459. gada 3. maijā
Rīgenvalde, Pomerānija
(tagad Darlovo, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Jaunavas Marijas baznīca, Darlovo, Karogs: Polija Polija
Dinastija Grifinu dinastija
Tēvs Vartislavs VII
Māte Mēklenburgas-Šverīnes Marija
Dzīvesbiedrs(-e) Anglijas Filipa

Pomerānijas Ēriks (norvēģu: Erik av Pommern, dāņu: Erik af Pommern, zviedru: Erik av Pommern; dzimis 1381/1382. gadā, miris 1459. gada 3. maijā) bija Grifinu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389. līdz 1442. gadam (kā Ēriks III) un Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam (kā Ēriks VII Dānijā). Pirmais Kalmāras ūnijas karalis. Iesākumā valdīja kopā ar adoptēto māti — karalieni Margrēti.

Dzimis Pomerānijā. Tēvs Pomerānijas kņazs Vartislavs VII. Ērika dzimtais vārds bija Boguslavs, vārds Ēriks izvēlēts vēlāk. Māte — Mēklenburgas Marija. Pomerānijas Ēriks bija karalienes Margrētes māsas mazdēls. 1389. gadā ieradās Dānijā. 1397. gada 17. jūnijā tika kronēts Kalmārā par visu trīs Skandināvijas troņu (Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas) karali. Tomēr līdz pat savai nāvei 1412. gadā faktiskā valdniece bija Margrēte.

Ganrīz visu valdīšanas laiku Pomerānijas Ēriks, imperatora atbaltīts, neveiksmīgi karoja ar Šlēzvigas grāfiem, kurus atbalstīja Hanza. 1428. gadā Pomerānijas Ēriks ieviesa maksu par kuģošanu caur Zundu, kura tika iekasēta līdz pat 1857. gadam. 1416. gadā karaļa varā nonāca Kopenhāgena, kas lika pamatus tās kļūšanai par galvaspilsētu Roskildes vietā.

Augot neapmierinātībai ar karaļa valdīšanu, 1439. gadā Pomerānijas Ēriks pameta Dāniju un apmetās Gotlandē, un tajā pašā gadā tika atcelts no Dānijas un Zviedrijas troņa. 1442. gadā Ēriks atteicās arī no Norvēģijas troņa. Gotlandē Pomerānijas Ēriks nodzīvoja līdz 1449. gadam, nodarbojoties ar pirātismu, līdz atgriezās dzimtajā Pomerānijā, kur nodzīvoja līdz mūža galam.