Vasilijs IV Šuiskis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vasilijs IV Šuiskis
Василий Шуйский
Basil IV.jpg
Pie varas 1606. gada 19. maijā - 1610. gada 19. jūnijā
Kronēšana 1606. gada 1. jūnijā
Priekšgājējs Viltusdmitrijs I (Лжедмитрий I)
Pēctecis Septiņu bajāru valdīšana (Семибоярщина),
Vladislavs I Vāsa (Владислав I)
Dinastija Šuiski
Tēvs Ivans Šuiskis (Иван Андреевич Шуйский)
Dzimis 1552. gadā
Ņižņijnovgoroda, Flag of Russia.svg Krievijas cariste
Miris 1612. gada 12. septembrī
Gostiņina, Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg Reča Pospoļita

Vasilijs IV Šuiskis (krievu: Василий Шуйский, kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs (krievu: Василий IV Иоаннович); dzimis 1552. gadā, miris 1612. gada 12. septembrī) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.

Pilns tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1610. gadā Krievijas cars Vasīlijs Joanovičs lietoja šādu pilno titulu:

"No Dieva žēlastības mēs, visas Krievijas cars un lielkņazs Vasīlijs Joanovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божiею милостiю мы Великiй Государь Царь и Великiй Князь Василей Ивановичь всея Русiи Самодержецъ Владимерскiй, Московскiй, Новогородскiй, Царь Казанскiй, Царь Астораханскiй, Царь Сибирскiй, Государь Псковскiй, и Великiй Князь Смоленскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Государь и Великiй Князь Новагорода Низовскiе земли, Черниговскiй, Резанскiй, Ростовскiй, Ярославскiй, Бђлоозерскiй, Удорскiй, Обдорскiй, Кондинскiй, и всеа Сђверные страны Повелитель, и Государь Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ Царей, и Кабардинскiя земли, Черкасскихъ и Горскихъ Князей и иныхъ многихъ государьствъ Государь и Облаадатель.)[1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasilijs Šuiskis bija viens no bajāru līderiem caru Fjodora I un Borisa Godunova laikā. 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara Borisa Godunova nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā, tomēr 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties Maskavā.

Pēc troņmatinieka Dmitrija mīklainās nāves Ugličā 1591. gadā, Vasilijs Šuiskis, izmeklējot gadījumu, deklarēja, ka tā ir pašnāvība. Tomēr tautā izplatījās baumas, ka Dmitrijs ir slepeni izglābies, kas vēlāk radīja iemeslu vairāku t.s. Viltusdmitriju pretenzijām uz Krievijas troni. Pēc Borisa Godunova nāves 49 dienas cars bija Fjodors II Godunovs, kad to nogalināja Viltusdmitrija I cilvēki. Vasilijs Šuiskis šoreiz atzina, ka Viltusdmitrijs I ir "īstais" troņmantinieks Dmitrijs. 1606. gada 17. maijā sacelšanās rezultātā Viltusdmitrijs I tika nogalināts un Vasilijs Šuiskis kļuva par caru. Tā paša gada 1. jūnijā viņš kronējās.

Šuiska valdība šoreiz atzina, ka troņmantinieks Dmitrijs tika nogalināts pēc cara Borisa Godunova pavēles. Vasilija Šuiska varai bija maz autoritātes, tomēr viņam izdevās apspiest Bolotņikova sacelšanos. Parādoties vēl vienam pretendentam - Viltusdmitrijam II uz cara troni, Vasilija Šuiska vara vēl vairāk samazinājās. Tomēr cars vēl kādu laiku noturējās pie varas, lielā mērā pateicoties brālēna Mihaila Skopina-Šuiska karadarbībai, kuru atbalstīja zviedru karaspēks Jakoba de la Gardi vadībā, kas sakāva Viltusdmitrija II karaspēku.

Tomēr cīņās par Krievijas troni tieši iesaistījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks, un pēc tam, kad Polijas karalis Sigismunds III sakāva krievu karaspēku, Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa. Vēlāk Šuiskis kā gūsteknis tika nodots poļu hetmanim Staņislavam Žolkevskim. Miris ieslodzījumā Gostiņinā.

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Viltusdmitrijs I
Krievijas cars
1606.-1610.
Pēctecis:
Vladislavs I Vāsa

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Vasilijs IV Šuiskis