Sigismunds III Vāsa
 |
|
 |
|
| Tituls | Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs |
| Pie varas | 1587. gada 18. septembris - 1632. gada 19. aprīlis |
| Kronēšana | 1587. gada 27. decembrī |
| Priekšgājējs | Anna Jagellona (Anna Jagiellonka) un Stefans Batorijs (Stefan Batory) |
| Pēctecis | Vladislavs IV (Władysław IV Waza) |
| Tituls | Zviedrijas karalis |
| Pie varas | 1592. gada 17. novembris - 1599. gada 24. jūlijs |
| Kronēšana | 1594. gada 19. februārī |
| Priekšgājējs | Juhans III (Johan III) |
| Pēctecis | Kārlis IX (Karl IX) |
| Dinastija | Vāsu dinastija |
| Tēvs | Juhans III (Johan III) |
| Māte | Katrīna Jagellona (Katarina Jagellonica av Polen) |
| Pirmā sieva | Anna Habsburga (Anna Habsburżanka) |
| Bērni | Vladislavs IV (Władysław IV Waza) |
| Otrā sieva | Konstance Habsburga (Konstancja Habsburżanka) |
| Bērni | Jans II Kazimirs (Jan II Kazimierz Waza) Jans Alberts Vāsa (Jan Albert Waza) |
| Dzimis | 1566. gada 20. jūnijā Gripsholmas pils,  Zviedrija |
| Miris | 1632. gada 30. aprīlī Varšava,  Žečpospoļita(tagad  Polija) |
| Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova |
Sigismunds III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza, lietuviešu: Zigmantas Vaza, baltkrievu: Жыгімонт Ваза, zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu zviedru: Sigismund; dzimis 1566. gada 20. jūnijā, miris 1632. gada 30. aprīlī) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa. Pretendēja arī uz Krievijas cara troni.
[izmainīt šo sadaļu] Pilns tituls
Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:
"Sigismunds Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Rutēnijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas lielhercogs, un arī zviedru, gotu un vandāļu karalis ar mantojuma tiesībām."
(Sigismundus Tertius Dei gratia rex Poloniæ, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Livoniæque, necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque hæreditarius rex.)
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums
Sigismunds III Vāsa piedzima un uzauga luterāniskajā Zviedrijā, tomēr tika audzināts katolismā. 1587. gadā tika ievēlēts par Polijas karali, kaut arī uz troni pretendēja arī Austrijas erchercogs Maksimilians III, kuru Sigismunds III sakāva Silēzijā. 1596. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1605. gadā Sigismunds III centās ierobežot seima varu, tāpēc 1606. gadā notika Zebžidovska sacelšanās (rokošs), kas tika apspiesta. 1605. gadā iesaistījās Polijas-Maskavijas karā (dimitriādē).
Centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās. Tomēr 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča Kārļa IX vadībā gāza Sigismundu no Zviedrijas troņa. Sigismunds III lielu daļu no mūža veltīja Zviedrijas troņa atgūšanai, izraisot gandrīz nepārtrauktus karus ar Zviedriju. Otrs šo karu iemesls bija cīņa par Livonijas kontroli. Liela daļa no tiem notika arī mūsdienu Latvijas teritorijā (skat. Kokneses kauja, Salaspils kauja). Sigismunds III Vāsa piedalījās arī Moldāvijas magnātu karos pret Osmaņu impēriju. Tajā pašā laikā Krievijā beidzās Juku laiki un tronī nostiprinājās Romanovu dinastija, bet par Prūsijas hercogiem kļuva Hohencollerni.
Tiek uzskatīts, ka Sigismunds III Vāsas valdīšana ir Zelta laikmenta beigas Žečpospoļitā, lielā mērā Sigismunda gandrīz nepārtraukto karu ziemeļos, austrumos un dienvidos dēļ, kas novājināja valsti.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
Vāsas dinastijas valdnieks  |
||||
| Priekštecis: Anna Jagellona Stefans Batorijs |
Polijas karalis 1587—1632 |
Pēctecis: Vladislavs IV |
||
| Priekštecis: Anna Jagellona Stefans Batorijs |
Lietuvas dižkunigaitis 1587—1632 |
Pēctecis: Vladislavs IV |
||
| Priekštecis: Juhans III |
Zviedrijas karalis 1592—1599 |
Pēctecis: Kārlis IX kā reģents |
||
