Verona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Verona
Verona
—  Pilsēta  —
Veronas vecpilsēta no augšas
Veronas vecpilsēta no augšas
Karogs: Verona
Karogs
Verona
Red pog.png
Verona
Koordinātas: 45°26′N 10°59′E / 45.433°N 10.983°E / 45.433; 10.983Koordinātas: 45°26′N 10°59′E / 45.433°N 10.983°E / 45.433; 10.983
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Veneto karogs.png Veneto
Province Veronas province
Platība
 - Pilsēta 206,63 km²
 - aglomerācija 1 426 km²
Augstums vjl 59 m
Iedzīvotāji (2008)
 - Pilsēta 265 410
 - blīvums 1 284,5/km²
 - aglomerācijā 714 274
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 37100
Mājaslapa: www.portale.comune.verona.it

Verona (itāļu: Verona, venēciešu: Veròna) ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Veneto reģionā, Veronas provincē pie Adidžes upes. Atrodas vidēji 59 metrus virs jūras līmeņa, netālu no Gardas ezera un 412 kilometru attālumā no Itālijas galvaspilsētas Romas. Veneto reģiona otrā lielākā pilsēta un Veronas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas kopējā platība ir 206,63 km², pēc 2008. gada datiem, pilsētā dzīvo 265 410 iedzīvotāji, bet pilsētas aglomerācijā dzīvo 714 274 iedzīvotāji.

Viens no Itālijas ziemeļu daļas nozīmīgākajiem tūrisma centriem. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsēta ir plašāk pazīstama ar Viljama Šekspīra stāstu Romeo un Džuljeta un pilsētā ir iespējams apskatīt Džuljetas māja, kurā atrodas Džuljetas bronzas statuja un Džuljetas balkons.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savulaik būdama priekšalpu gallu apmetne, 89. gadā p. m. ē. kļuva par romiešu koloniju, bet 49. gadā p. m. ē. par municipu. Pilsētas straujo izaugsmi noteica tā atrašanās vieta ceļu krustpunktā. 403. gadā pie Veronas Stilihons pieveica vestgotus Alariha vadībā. 489. gadā pilsētu ieņēma goti, 569. gadā - lombardi, bet 774. gadā - Kārlis Lielais.

Ap 1100. gadu Verona kļuva par komūnu, kuru vadīja podesta. XIII gadsimtā par Veronas valdniekiem izvirzījās Skaligeri dzimta. No 1277. līdz 1387. gadam Veronā valdīja Kangrande I (Cangrande I della Scala), kurš izvirzījās par gibellīnu frakcijas vadoni, pakļāva Paduju, Trevizo un Vičencu. Kangrade I atbalstīja Dantes, Petrarkas un Džoto darbību. Nākošais Veronas valdnieks Mastino II ieguva savā īpašumā Brešu, Parmu un Luku. Tomēr 1337. gadā pret veroniešiem nodibinājās spēcīga koalīcija - Florence, Venēcija, Viskonti, Esti un Gonzagas. Trīs kara gadu rezultātā Veronas pārvaldē palika tikai pati Verona un Vičenca.

1387. gadā Veronu pakļāva Milāna, bet 1405. gadā tā iekļāvās Venēcijas republikas sastāvā. No 1509. gada līdz 1517. gadam Verona bija imperatora Maksimiliāna I īpašums. 1797. gadā pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks. Kaut arī iedzīvotāji sacēlās un padzina franču karaspēku, Napoleons likvidēja Venēcijas republiku un pēc Kampoformijas miera līguma starp Franciju un Austriju Verona iekļāvās Austrijas sastāvā. 1805. gadā pēc Presburgas miera līguma Verona nonāca Napoleona kontrolētās Itālijas karalistes sastāvā, bet pēc Napoleona sagrāves Verona atkal nokļuva Austrijas sastāvā.

1866. gadā Verona iekļāvās apvienotajā Itālijas valstī. 2. pasaules kara laikā, kad Itālijas ziemeļos nodibinājās Salo republika, Veronā no 8. līdz 10. februārim notika prāva, kurā tiesāja fašistu politiķus, kuri bija atbalstījuši Musolīni atcelšanu no varas 1943. gada 24. jūlijā.

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākās vēsturiskās celtnes:

  • Veronas arēna (uzcelta ap 30. gadu)
  • Ponte di Pietra tilts (uzcelts ap 100. gadu p. m. ē.)
  • Chiesa di Santa Anastasia (XIII - XIV)
  • Chiesa di Santa Maria in Organo (VI - VIII gs.)
  • Basilica di San Zeno (X - XI gs.)

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veronā dzimuši: