Kolizejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kolizejs 2007. gada aprīlī

Kolizejs, celts un sākotnēji pazīstams kā Flāvija amfiteātris (latīņu: Amphitheatrum Flavium, itāļu: Anfiteatro Flavio or Colosseo), ir eliptisks amfiteātris Itālijas galvaspilsētas Romas centrā un ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Kolizejā bija vietas 50 000 skatītājiem. Kolizejs celts 75.—80. gadā pēc Kristus, tas ir 156 metrus plats un 187 metrus garš, bet augstums sasniedz 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtās skatītāju sēdvietas.

Kolizeja veidotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzīgā nāves teātra radītāji bija trīs imperatori.

  • Imperators Vespasiāns pavēlēja uzbūvēt Kolizeju 75.g pēc Kristus, bet nomira pirms darbs tika pabeigts.
  • Imperators Tits, Vespasiāna dēls. Viņš pabeidza Kolizeja celtniecību, un ēku atklāja 80.g pēc kristus.
  • Imperators Domiciāns kļuva par imperatoru pēc sava brāļa Tita nāves, un izbūvēja amfiteātra pagrabu sistēmu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

30 000 vergu, amatnieku un inženieru piecus gadus strādāja, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri.

Imperators Vespasiāns vēlējās, lai Kolizejs būtu Romas impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta būvējot akveduktus un augstas ēkas. Inženieri lēmums bija, ka šāds amfiteātris ir jābūvē tikai no akmeņiem un betona. Taču tas nozīmēja, ka milzīgā būve būs ārkārtīgi smaga, jo tās svars sasniegs vairākus miljonus tonnu. Lai tik masīvs amfiteātris neiegrimtu zemē, inženieri lika tūkstošiem vergu izrakt apmēram 33 000 tonnas zemes, vietā, kur bija paredzēts būvēt amfiteātri. Tad būvbedrē ielēja 12 metrus dziļus betona pamatus. Amfiteātra nesošās daļas būvēja no īpaša paveida šūnakmens — travertīna, kurus celtniecībai ieguva apmēram 4 jūdžu attālumā no būvlaukuma. Aptuveni 4 tonnas smagos akmens bluķus izzāģēja no kalna un sūtīja uz Romu. Amfiteātrim augot augstumā, tika izmantoti arvien vieglāki būvmateriāli, piemēram, vulkāniskais tufs, betons un ķieģeļi, lai celtnes apakšējās daļas nesabruktu zem augšējo daļu milzīgā smaguma.

Pirmajos pastāvēšanas gados Kolizejā trūka telpu daudzajiem savvaļas zvēriem, gladiatoriem un notiesātajiem cietumniekiem. Imperatora Domiciāna laikā Kolizejam ierīkoja milzīgu pagrabu sistēmu, kurā turēja gladiatorus, savvaļas zvērus un uz nāvi notiesātos cietumniekus, pirms tos pa rampām un ar liftiem sūtīja arēnā. Domiciāns arī lika Kolizeja tuvumā uzbūvēt četras lielas gladiatoru skolas. Milzīgos pagrabus izraka zem amfiteātra arēnas koka grīdas; apakšā no betona un ķieģeļiem izbūvēja daudz telpu un gaiteņu. Pēc tam inženieri Kolizejā ierīkoja asprātīgu liftu sistēmu, kas ļāva savvaļas dzīvniekus pa neredzamām lūkām pēkšņi nogādāt arēnā.

Atklāšanas spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

80. gadā pēc Kristus ar simts dienu ilgiem, asiņainiem svētkiem atklāja pasaulē lielāko un tolaik modernāko amfiteātri. Šajos svētkos 50 000 sajūsminātu skatītāju noraudzījās, kā nežēlīgā veidā nogalināja 1000 cilvēku un 9000 savvaļas zvēru.

Skatītāju vietas un ērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolizeja iekšējais izkārtojums

No plānošanas viedokļa Kolizejs bija tā laika sarežģītākā būve ar stingru skatītāju dalījumu, lai nepieļautu dažādu sabiedrības slāņu sajaukšanos. Kolizejam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visas ieejas, gaiteņi, stāvi, kāpnes un tribīņu sēdvietu sekcijas bija numurētas, lai skatītāji ātri varētu atrast savas vietas. Kolizeja iekštelpas bija sadalītas piecos līmeņos, lai dažādi sabiedrības slāņi būtu savstarpēji izolēti. Pateicoties izcilajam amfiteātra gaiteņu un eju plānojumam, visi skatītāji varēja ieņemt savas vietas 10 minūšu laikā. Arheologiem Kolizejā izdevies atrast podu lauskas ar iegravētiem noteiktas sekcijas numuriem, iespējams, ka šie māla gabali tikuši izmantoti kā izrādes ieejas biļetes. Četras no lielajām ieejām Kolizejā bija paredzētas īpašiem nolūkiem. Dienvidu ieeju izmantoja tikai imperators un viņa viesi, ziemeļu ieeju — augstas pilsētas amatpersonas, bet rietuma ieeju gladiatori. Austrumu puses vārtus dēvēja par "nāves vārtiem", jo tos izmantoja vienīgi nogalināto vai ievainoto gladiatoru un zvēru izvešanai.

Sēdvietu uzskaitījums:

  • Summum Maenianumin Ligneis — šīs vietas bija paredzētas sievietēm, jo viņām neļāva skatīties šausmas tuvumā, tādēļ viņas sēdēja augšā pie kolonnām.
  • Summa Cavea — vietas paredzētas romiešu vergiem, nabadzīgie ļaudīm un ārzemniekiem.
  • Media Cavea — vietas paredzētas Romas vidusšķiras pārstāvjiem (tirgotājiem, karavīriem).
  • Ima Cavea — vietas paredzētas senatoriem, aristokrātiem un augstāku slāņu pārstāvju vietas.
  • Podium — vietas paredzētas elitei, imperatoram un viņa pavadoņiem.

Savvaļas zvēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izrādēm Kolizejā vajadzēja ļoti daudz savvaļas dzīvnieku, jo tās parasti sākās ar zvēru cīņām . Vienā no šādām izrādēm nogalināja pat 11 tūkstošus dzīvniekus, turklāt, jo mežonīgāki un eksotiskāki tie bija, jo labāk. Nogalināti tika krokodili, lauvas, lāči, kamieļi un citi zvēri. Zvērus arēnā ierasti nonāvēja mednieki, taču ar bīstamiem un lieliem plēsoņām cīnījās īpaši apmācīti gladiatori.

Kristietība pret Kolizeju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolizejs

Nostiprinoties kristietībai Romas impērijā, tā stipri ietekmēja Kolizeja likteni. Kristieši ienīda visu, kā dēļ tas bija uzbūvēts, jo īpaši tāpēc, ka Kolizejā bija nogalināts daudz šīs ticības pārstāvju. Kristieši šo amfiteātri dēvēja par "dēmonu templi". 326. gadā imperators Konstantīns aizliedza asiņainos slaktiņus, taču, spītējot aizliegumam, tie turpinājās visā impērijā. Valentiniāns III pilnībā likvidēja gladiatoru cīņas. Pēc tam Kolizejs kļuva par kristiešu svētceļotāju apmeklējumu objektu. Viņi ņēma līdzi uz mājām smiltis no arēnas, uz kuras bija nogalināti tik daudz viņu ticības brāļu.

Kolizejs viduslaikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristietības nostiprināšanās un Romas impērijas noriets nozīmēja beigas arī Kolizejam. Pēc 450 gadus ilgušām izrādēm amfiteātris tika pamests, un sākās tā sabrukums. Pāris reizes Kolizejā tika rīkotas buļļu cīņas, bet tās plašu atsaucību neguva.

Atdzimšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. gadsimta vidū Romu iecienīja visas Eiropas rakstnieki un mākslinieki, kurus apbūra šīs pilsētas senā un slavas pilnā vēsture. Tolaik Kolizeja zemākā daļa - arēna un pagrabi — nebija pieejama, jo to slēpa augsne un drupas. 1806. gadā amfiteātrī sākās arheoloģiskie izrakumi. Vienlaikus notika mēģinājumi restaurēt senās ēkas sienas, kurām draudēja pilnīga sabrukšana. Taču arheologiem tikai 1871. gadā izdevās novākt augsni un augus, kas Kolizeju bija pārklājuši daudzu iepriekšējo gadsimtu gaitā. 1874. gadā atraka arī plašo amfiteātra pagraba kompleksu. Izrakumu laikā Kolizeja pagrabos atrada tūkstošiem dzīvnieku skeletu palieku.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]